Tāda maza jauka īru filmiņa „Once" par Dublinas ielu mūziķi un meiteni, kas tirgo uz ielas puķes.
Filmu veidojis īru mūziķis Džons Kārnijs kopā ar savu čomu mūziķi Glenu Hansardu un viņa muzikālo partneri Marketu Irglovu. Uzņemta viņa ļoti vienkārši un lēti (labā nozīmē). Budžets šiem esot bijis ap 130 000 eiro, ar kuru, kā rakstīja kāds ārzemju kritiķis, nepietiktu pat Džonija Depa acu uzkrāsošanai „Karību jūras pirātos". Esot filmējuši ar pāris digitālajām rokas kamerām, bez kādām filmēšanas atļaujām uz ielām un lielāko daļu ainu improvizējuši uz vietas.
Gala rezultāts ir vienkārša, maza, mīļa, dabiska un sirsnīga filmiņa un ļoti jaukas dziesmas. Hansards un Irglova par šito dziesmiņu dabūja arī Oskaru.
To visdrīzāk varētu raksturot kā meiteņu filmu. Smieklīgākais gan tas, ka to filmu uzgāja mans draugs. Viņš noskatījās, bija baigā sajūsmā un jau mēnešiem mani bakstīja, lai es noskatos, ka man patiks utt., bet es tik atrunājos. Līdz vienu vakaru melanholiskā noskaņojumā nolūrēju vienatnē uz portatīvā. Un jau nedēļu esmu par to sajūsmā.
Uz kinoekrāniem pie mums nav demonstrēta, bet „Acme Film" nesen to izdevusi DVD, tā kā kaut kur droši vien var nopirkt.
Tas tā, ja mazliet apnikusi Holivuda un gribas kaut ko vienkāršu, sirsnīgu un patiesu.