Kaltēt tik lielu daudzumu īsti nav jēgas, tik daudz es visas ziemas garumā nespēšu piebērt klāt kādiem ēdieniem. Apsvēru saldēt vai pēc "seno laiku diļļu glabāšanas metodes" - sakapāt un ar sāli saspiest burciņā. Galu galā pēc kolēģes ieteikuma nolēmu taisīt pesto - itāļu... hm, es nezinu, kā to, lai nosauc. Par mērci? Piedeva ēdienam?
Tātad vajadzēs:
Kārtīgu kaudzi ar baziliku
100 gramus ciedru riekstu (var aizstāt ar valriekstiem vai lazdu riekstiem)
eļļu
ap 100 gramus rīvētu parmezāna sieru (internetā gan raksta, ka itāļi oriģinālā taisa ar pecorino sieru, bet diesvienzina vai to pie mums var nopirkt)
2-3 daiviņas ķiploks (es neliku, jo man šie negaršo)
Pēc garšas var piebērt arī mazliet sāli un etiķi.
Visu saber blenderī, nospiež podziņu un pagaida, kamēr viss ir samaisījies viendabīgā putriņā. Es domāju, ka var arī malt gaļmašīnā, ja tās iepriekšējās ierīces nav. Nu vai grūst piestiņā, bet tas varētu būt mazliet laikietilpīgāk un nogurdinošāk, bet ko tik visu vēdera dēļ neizdarīsi.
Gala rezultāts pilnīgi pārsniedza manas cerības un gaidas. Varētu ēst arī pliku ar karoti. Pagaidām iemēģināju tikai uzliktu uz maizītes, bet kaļu plānus tuvākajās dienās pamēģināt uzvārīt grūbas ar pesto. Tādu es vienreiz ēdu kafejnīcā "Muklājs" uz Baznīcas ielas - mēli varēja norīt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
