Ledusskapī bojāeja draudēja arī spinātu saišķim un šampinjoniem. Sēnes iepriekš apcepu, lai iztvaiko mitrums. Tad sajaucu pabiezu pankūku mīklu no biezpiena, vienas olas, nepilnas glāzes miltiem, šķipsniņas sāls, sēnēm, sagrieztiem spinātiem un mazliet piena.
Saceptas ēdu ar krējumu un salātu lapu. Man ļoti garšoja, bet mīļotais gan dod priekšroku tradicionālajiem saldajiem biezpiena plāceņiem.
Tagad rudenī vēl izmēģināju ar gailenēm un mazliet seleriju lapām. Gailenes arī pirms tam apcepu. Nu selerijas gan vairāk derēs cienītājiem, iegriezu pavisam mazliet, bet tā garša diezgan specifiska, visiem negaršos.
Vēl man kabacis iepaticies - sarīvētu vienu pašu pankūkās ar olu, mazliet miltiem un pienu. Šīs pankūkas gan ēdu kā saldās ar ievārījumu. Citreiz sarīvēju kopā ar kartupeļiem - tās pankūkas sanāca bija vareni garšīgas. Bet kartupeļu pankūkas vispār ir viens no maniem vismīļākajiem ēdieniem, ar krējumu un sāli, protams, ne ar ievārījumu. Vienreiz saeksperimentēju pankūkas no kartupeļiem, biezpiena un kabača, - ēst varēja, bet pārāk izcili nebija.
Un, protams, lieliskās saldās biezpiena pankūkas - plāceņi, nevis plānās pildītas ar biezpienu. Gatavoju ar žāvētām aprikozēm, mazliet cukura un šķipsniņu vaniļas, un jāēd ar mammas vārīto zemeņu ievārījumu, klāt piedzerot glāzi piena. Atsauc atmiņā to labo pilna vēdera, siltuma, miera un drošības sajūtu no bērnības, kad viss bija kārtībā un pašam par neko nebija jāuztraucas.