Es pati pat mazliet brīnos, ka man izrādījies tik daudz ideju, par ko rakstīt katru nedēļu. Kad sāku, man likās, ka domu aptrūksies pēc kāda pusgada. Bet nē, vēl aizvien visādas domas rodas galvā. Pat vairākas no sākotnējām idejām, par kurām gribēju rakstīt, palikušas neskartas, tāpat ir palikušas dažas pusrakstītas tēmas, par kurām man vēl mazliet jāpadomā. Vēl ir dažas tēmas, kuras esmu aprakstījusi, bet kuras liekas pārāk personiskas, lai tomēr publiskotu. Varbūt kādu dienu saņemšos tomēr "izlaist tautās".
Protams, paldies visiem regulārajiem un neregulārajiem lasītājiem un komentētājiem. Cik man ir gadījies ielūkoties statistikā, tie klikšķu cipari ir pat mazliet šokējoši. Liekas nereāli, ka manas pieticīgās domas varētu ieinteresēt tik daudz cilvēkus. Bet paldies jums par tiem pašiem klikšķiem un arī par labajiem vārdiem. Par sliktajiem vārdiem paldies neteikšu, bet ikvienam ir tiesības arī uz sliktajiem vārdiem. Ja jau tie laužas laukā, ko tu tur padarīsi. Es jau ar kādreiz kādu riebeklību kaut kur uzrakstu :). Vispār man mazliet liekas, ka tā anonīmā tvaika nolaišana portālos mazliet kalpo kā nacionālā psihoterapija šajos grūtajos laikos. Var izpukoties no sirds un pēc tam mierīgi iziet cilvēkos.
Bet būs jau labi, krīze nāks un pāries, korumpētie politiķi un negodīgie oligarhi dabūs pēc nopelniem, bet mēs varēsim turpināt vispasaules tīmeklī apcerēt niekus un arī nopietnākas lietas.