Visvairāk mani iepriecina tas, ka ēstuvēs, restorānos un krogos vairs nevar smēķēt. Tas bija diezgan riebīgi, ja laikā, kamēr tu mielojies ar gardām vakariņām, kāds blakus sirsnīgi kūpina. Ja aizej ar draugiem uz kādu krogu iemalkot un relaksēties, tad pēc tam visas drēbes un mati un, reizēm likās, ka pat āda smirdēja pēc cigarešu dūmiem.
Darbā iepriekš pīpētava bija kāpņu telpa, bet dažs labs vakaros atļāvās arī pīpēt savā kabinetā, kas it kā bija ar durvīm norobežojams no pārējo darba telpas, bet tomēr jau reāli viss kantoris smirdēja vēl arī nākamajā rītā. Kāpņu telpa mūžīgi bija zilos dūmos tīta un to vajadzēja šķērsot, aizturot elpu, kā arī visās tajās telpās, ko šķīra tikai vienas durvis, strādājošajiem bija iespēja uzņemt nikotīnu un visu to pārējo ķīmisko komplektu bez maksas. Iepriekšējā darbā priekšniekam bija paradums aizpīpēt pie sava darba galda un tad ar to degošo cigareti vilkties cauri visam kantorim uz pīpētavu. Pēc kāda laika saņēmāmies viņam pateikt, ka tas nav diezko labs paradums.
Pamatīgi tracina arī, ka kāds no kaimiņiem no rīta izejot pa dzīvokļa durvīm uzreiz aizpīpē un dūmo kāpdamas lejā pa kāpnēm un tālāk attiecīgi uz ielas. Vai tad nevar paciesties tās 30 sekundes un aizpīpēt jau uz ielas, bet nē, visu kāpņu telpu vajag piesmirdināt.
Vēl tie, kas sabiedriskā transporta pieturā, kad piebrauc autobuss, tā ātri, ātri vēl savelk pilnas plaušas un tad izpūš visus tos dūmus transporta iekšpusē. Reti riebīga īpašība.
Vēl tad, ja pa priekšu pilsētas ielās iet kāds un pīpē. Rīgā tā burzma tāda liela un līdz ar to situācija, ka kāds tev iet pa priekšu pīpēdams, ir diezgan regulāra. Tad varianti ir vai nu ātri apdzīt, vai iet pāri ielai otrā pusē un cerēt, ka tur neviens nepīpēs. Vissliktāk ir tad, ja priekšā ejošie cilvēki ir vairāki, soļo raiti un vēl ir izretojušies visas ietves platumā tā, ka garām tikt nav iespējams, ja vien tu vieglā riksītī neapdzen viņus, nesdamies pa ielu.
Nē, es neesmu radikāla smēķēšanas apkarotāja. Cilvēkiem ir legālas tiesības to darīt un tā ir katra cilvēka brīva izvēle. Bet es esmu izvēlējusies nepīpēt, un tas ir netaisni, ka man tik un tā nākas ieelpot savās plaušās šos dūmus un maitāt savu veselību.