Foto: Audrey Johnson
Foto: Foto: Audrey Johnson

It kā advente, bet sajūta, ka tagad tādi ļoti tumši laiki. Reizēm liekas, ka cilvēkus ir pārņēmuši primitīvākie, drūmākie instinkti, bet laikam jau, ja jācīnās par izdzīvošanu, tad par nekādām augstām tēmām nepafilozofēsi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Baznīcā neeju. Arī Ziemassvētkos neiešu. Man kaut kā neliekas īsti patiesi uz Ziemassvētkiem un uz Lieldienām pēkšņi kļūt par dievbijīgu kristieti. Ja jau tur tas Jēzus ir, tad jau viņš arī redz to, ka visu pārējo gadu neesi bijis dievbijīgs kristietis. Bet nu tas ir mans subjektīvais viedoklis, es nekādā gadījumā nevienu nenosodu vai nekritizēju. Ja kādam no tā ap sirdi paliek labāk un rodas Ziemassvētku sajūta, tad tas arī ir vienīgais, kas ir svarīgi.

Bet ir viena lieta, attiecībā uz reliģijām, kas mani pamatīgi kaitina. Es, protams, absolūti esmu par to, ka katram cilvēkam ir pilnīga ticības brīvība, kā arī brīvība neticēt nekam. Bet mani tracina tas daudzu ticīgo paštaisnums, ka tikai viņu versija, viņu izraudzītais ceļš ir vienīgais pareizais un īstais un patiesais, visi pārējie iet maldu ceļus.

Tādā ziņā man patīk, ka budismā uzskata, ka katram cilvēkam ir pašam savs ceļš ejams uz garīgo apskaidrību. Dalailama pat savās lekcijās uzsver, ka rietumniekiem tagad nevajadzētu mesties budismā, bet gan praktizēt garīgumu savai kopienai raksturīgajā ticībā.

Tieši tāpat ciest nevaru, ka neticīgie sludina ticīgajiem, ka viņu ticība ir pilnīgas muļķības. Es nedomāju, ka mans neticīgums man dod tiesības sludināt citiem, ka viņu reliģija nav racionāli izskaidrojama un pierādāma un, ka ticēt viņu mācībai ir tāpat, kā "uzskatīt, ka uz Marsa dzīvo mazi zaļi rūķīši".

Es tomēr stingri uzskatu, ka otrs cilvēks ir jāpieņem tāds kāds viņš ir un viņa garīgās pārliecības jāciena. Protams, visādas galējības ir izņēmums.

Ja kāds tuvinieks iesaistās kādā finanšu piramīdas tipa sektā vai pēkšņi izdomā, ka jaunavu izvarošana pasargās viņu no HIV, vai aizraujas ar vēl kaut ko tikpat radikālu, tad derētu viņu no tā atrunāt.

Bet kopumā man liekas, ka citi cilvēki ir jāciena un jāmīl tādi, kādi viņi ir. Galu galā galvenais taču ir, lai mēs visi būtu laimīgi.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form