Foto: AFI

Ģirts Valdis Kristovskis, "Tēvzemei un Brīvībai" valdes loceklis, eiroparlamentārietis, žurnālistiem Voldemāram Krustiņam un Aijai Cālītei stāsta par savas partijas priekšvēlēšanu debatēm.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
V.Krustiņš: Nesen profesore Ilga Apine kādā krievu avīzē teica, ka tagad esot bīstami Latvijas vēsturi pasniegt kā atsevišķu priekšmetu. Kāpēc pret šo mācību priekšmetu ir opozīcija?

Ar Latvijas vēsturi daudz manipulēts padomju laikos. Toreiz arī to "ieauda" plašākā – PSRS – vēstures kontekstā, un visu "kaitīgo, buržuāzisko" izsvītroja. Kāpēc jāturpina lietot tieši šo metodi? Pasaules procesi nedrīkst pārmākt mums būtiskās, raksturīgās vērtības. Tas ir kaitīgi, jo apzināti attālina Latvijas sabiedrību no savas zemes un tā vājina tautas spēku.

A.Cālīte: Vai šāda pieeja nevedina domāt, ka Latvijai nav nākotnes, ka tā ir pārāk maza, lai par kaut ko padziļināti tās vēsturē interesētos?

Tā arī ir. Vēstures priekšmets plaši apskata lielo tautu vadoņu – Pjotru un Napoleonu – izcīnītās kaujas. Uz to fona kādam var likties nevajadzīgi apskatīt pašu brīvības cīņas, kas bija tepat, pa mūsu purviem un mežiem. Savas tautas un valsts vēsture ir īpašs lielums. Vēsture mums ir pietiekami bagāta, lai to pārzinātu, tā ceļot mūsu tautas un valsts pašapziņu.

V.Krustiņš: Vai mums neparādās globālistu nosliece Latviju saredzēt tikai kā "mazu plankumiņu uz zirga deķa"? Tas izpaužas arī citos veidos, kur ļoti baidās runāt par latvisku Latviju, arī vārds "nacionāls" ir slikts, apkaunojošs…

Nekad neesmu vairījies apliecināt nacionālo – kā tēvzemē, tā Eiropas Parlamentā. Protams, tur valda pārrobežu politika un globālā politika. Tomēr pat uz tās fona nezūd nacionālās intereses un vajadzības. Katrā ES dokumentā mums jāspēj saskatīt, kā tas sasaucas ar situāciju Latvijā, jāseko, vai lielā politika rēķinās ar mūsu interesēm.

Lasot presi krievu valodā, rodas iespaids, ka mēs te dzīvojam mūžamežā, kura latviskos iedzīvotājus Eiropa cenšas pāraudzināt "Eiropas garā". Negribu ticēt, ka tur ir tikai "frundas" kā domāšanas tips. Taču neesam manījuši, ka te atbrauktu kāds, par kuru mēs visi priecātos. Latviešiem rodas jautājums: kāpēc iestājāmies ES, – lai mūs tirdītu, mazinātu mūsu nozīmi?

Starp Eiropas Padomi, kuru pārstāv jūsu minētais Georgijs Frunda, un Eiropas Savienību, kas ar padomi dažkārt saskaņo savu politiku, tomēr ir liela starpība. Eiropas Padomes dalībvalsts ir Krievija, kas ievērojami ietekmē šīs organizācijas darbību. Arī Eiroparlamentā un citās institūcijās atradīsies kāds, kas tai ļoti simpatizēs vai centīsies pakalpot. Turklāt Krievijai pieder dažādi resursi…

Tomēr Eiroparlamentā, kur arī lielās valstis izjūt nacionālo vērtību apdraudējumu, bažas par savu suverenitāti, lemšanas iespējām par savas valsts teritoriju, tās politiku, vairākums dažādu valstu politiķu izprot Latvijas vēsturisko situāciju un respektē mūsu nacionālās intereses. Esmu pārliecināts, ka nākamajos 5 – 10 gados nacionālo pozīciju stiprināšana ES tikai pieņemsies spēkā. Attīstības valstu nabadzība, islāma fundamentālisms, globālā sasilšana radīs ievērojamu imigrantu spiedienu, un šīs problēmas pastiprināsies.

Jums apkārt sēž gaiši Eiropas cilvēki – vai viņi nezina, kas Latvijā noticis? Viņiem pilnīgi vienalga, vai LPSR vai "Latvijskaja oblastj"?

Nezina neliela daļa. Vairāk ir to, kas zina, bet viņi šādas problēmas negrib cilāt. Daļai tiešām vienalga. Kamēr uguns nav pakulās, viņi pragmatiski nododas tikai savām problēmām. Taču, paldies Dievam, šī daļa ir mazāka par to, kas nav vienaldzīga. Īstajos brīžos varam rēķināties ar mūsu sabiedrotajiem. Patiesībā izpratnes pieaugums par mūsu vēsturisko problemātiku Eiropā ir stabils, pat ja Krievija "velk savu dziesmu".

A.Cālīte: Kas mainījies, kad ES iestājās jaunās valstis?

Eiropa kļuvusi citāda: plašāka, drosmīgāka. Daudzi vecie politiķi saka, ka EP agrāk ļoti respektēja Krieviju. Bet tagad Krievijas pārstāvjiem ir jāiztur milzīga Eiropas demokrātisko aprindu kritika. Tas ir pamatīgs spiediens.

V.Krustiņš: Jūs esat TB valdes loceklis. Kā gatavojaties vēlēšanām, ko piedāvāsiet latviešu vēlētājam?

Mūsu partija ir opozīcijā, un tā gaida brīdi, lai izvērstu savu politiku ar jaunu spēku. Runa ir ne tikai par nacionālo vērtību, valsts drošības jomu, bet arī par sociāli ekonomiskās politikas mērķiem. TB/LNNK tie pašlaik ir prioritāri. Mūsu programmā liela vieta ierādīta sociāli atbildīgai politikai.

Sabiedrībā jārealizē solidaritātes princips: uzskatām, ka pensijām līdz 200 latiem nav jāpiemēro ienākuma nodoklis, neapliekamais minimums jāpaceļ līdz iztikas minimumam, pabalsti skolēniem (pieci lati) grāmatu iegādei, jāpaplašina kredītu iespējas pirmā mājokļa iegādei, studiju nodrošināšanai. Ienākuma nodoklim jābūt 15%. Jānodrošina, ka ar nodokļiem apliek spekulatīvus darījumus ar īpašumiem. Ir vesela pasākumu virkne, kurus partija piedāvā.

Visas pārējās partijas sola to pašu: runāt par sociālo politiku – šodien tā ir kā svētie vārdi. Bet kāda būs TB/LNNK īpašā ideoloģija?

Atbildība par savu valsti. Valsts atbildība iedzīvotāju priekšā. Šī ideoloģija redzama mūsu attieksmē arī pret pilsonības iegūšanas procesu.

A.Cālīte: Kā ar pamatnācijas pilsoņu atbildību pret valsti? Ir liberālo vērtību uzplaukums, piesaiste tautai un valstij nav populāra.

Cilvēku savai valstij piesaista arī valsts ekonomiskais stāvoklis, iespējas, darba tirgus piedāvājumi un atalgojums, pakalpojumu izvēles iespējas. Ilgi neatrisinot sociālekonomiskās problēmas, daudzi lūkojas pēc iespējām, ko paver pasaule. Sociālekonomiskie faktori šobrīd ir izšķirošie. To risināšana parādīs atbildību par mūsu tautu un valsti. Tauta jānotur šeit, Latvijā.

Nu izpētīts, ka cilvēki brauc prom ne tikai naudas dēļ, bet arī tāpēc, ka Latvijā viņi neizjūt prieku par dzīvi, nejūt savstarpēju atbalstu, negrib atgriezties "nīgrā pasaulē", kur notiek nikna izdzīvošanas cīņa. Kā aktualizēt arī citas vērtības, ne tikai tās, ko liekam makos?

Šīs vērtības var pastāvēt tad, ja cilvēka dzīves apstākļi ir cienīgi, ja viņš redz perspektīvu, var izglītot savus bērnus, nodrošināt pārtikušas vecumdienas vecākiem. Tad cilvēks jūt prieku, lepnumu, viņam ir pašapziņa. Pārticība rada priekšnoteikumus arī nacionālajam uzplaukumam citās jomās.

V.Krustiņš: Vai bija vajadzīgi 15 gadi, lai nonāktu līdz šādam secinājumam? Pārējā sabiedrība jau to zina sen. Bet neviena partija nespēj pārliecinoši pateikt, kas būs rīt, parīt un aizparīt.

Vēl pirms 1990.gada, kad balsojām par neatkarību, bija skaidri divi priekšnosacījumi: viens – drošība, otrs – valsts iespējas nodrošinot pāreju no padomju ekonomiskās sistēmas uz brīvu tirgu. Tikai naivais varēja cerēt, ka šos mērķus sasniegsim vienā divos gados, ka process būs bez satricinājumiem. Ar to esmu rēķinājies. Lai arī kur būtu strādājis visus šos gadus – aizsardzības, drošības jomā –, es darīju labāko, ko spēju. Mēs esam NATO, lai gan daudzi ne pārāk sen par šo ideju smēja tieši sejā! Pacietīgs daudzu cilvēku darbs un viens priekšnoteikums – drošība – tika sasniegts. Tagad ir izšķirošs laiks, lai, iekļāvušies Rietumu tirgū, mēs spētu sekmīgi izmantot iespējas, kuras šajos 15 gados veidotas, un radītu konkurētspējīgu ekonomiku.

Kāpēc mums būtu jābalso par TB, ko tā piedāvā tādu, ko neviens cits mums nesola?

Atbildīga pieeja valsts problemātikai un valsts nākotnei un pieredze, kas veido pārliecību par to, ko runājam.

Visi tā pateiks!

Bet to apliecina mūsu līdzšinējā darbība. TB/LNNK konsekventi uzturējusi politiku mūsu tautas interesēs, kuru realizējam, izmantojot visas iespējas. Mums ir pietiekami daudz politiķu, kuri, strādājot atbildīgos amatos, spēja un spēs profesionāli un atbildīgi veikt pienākumus.

A.Cālīte: Kāpēc tiekat uzskatīti par nacionālradikāļiem? Kas jums ir tik radikāls?

Esam nacionāli, jā. Taču radikālisms ir birka, kuru tiražē politiskie konkurenti, mēģinot pabiedēt daļu Latvijas sabiedrības, mazināt atbalstu partijai. Daudzos izšķirošos politiskos lēmumos TB/LNNK nostāja vienmēr bijusi konsekventa. Tagad daudzi cenšas pārņemt mūsu nosargātās vērtības.

V.Krustiņš: Patiesībā jūs neesat radikāli?

TB/LNNK pietiekami ilgi bijusi varas partija. Tas liek uzņemties atbildību par visu sabiedrību. Tas izpaužas gan partijas darbībā kopumā, gan kādam atsevišķi izsakot savas domas.

Uz šīm vēlēšanām radīsies sāncenši, kuri sola būt radikālāki par jums.

Vienmēr bijuši ļaudis, kas vēlas sacensties ar TB/LNNK. Tā būs arī turpmāk, jo ir cilvēki, kam ir grūtības sevi politikā apliecināt esošajās partijās, kas pulcina ap sevi jaunus spēkus. Pirmais, ar ko viņi sevi apliecina, ir politiskie solījumi. Šī konkurence var ietekmēt nacionālo spēku nišu, bet domāju, ka viss atkarīgs no pašas TB/LNNK cīņas spara. Mūsu partijai ir pieredze un zināšanas, lai to, kas rakstīts mūsu programmā, spētu īstenot. Taču jaunie spēki par sociāliem, tautsaimnieciskiem risinājumiem runāt izvairās.

Vai jaunu politisku spēku veidošanos var izskaidrot arī ar to, ka "TB" ap sevi nav apvienojusi citus nacionālos spēkus?

Iespējams, mūsu partijai vajadzētu būt atvērtākai. Bet tā bijusi pietiekami pieejama, lai savu pārliecību realizētu jauni, nacionāli orientēti politiķi. Jaunam politiskam spēkam jānoiet smags, grūts ceļš, lai tas uzkrātu politisku kapitālu un spētu pārliecināt par savu ieceru nopietnību. Vajadzīgs politisks briedums, lai valsts mērogā varētu paveikt kaut ko izšķirošu.

Kādā vācu avīzē izteikta prognoze: pēc Saeimas vēlēšanām koalīciju varētu veidot kreisie un labējie. Kā šo prognozi vērtējat?

Domāju, tādas nepieciešamības nebūs. Vācieši un citi, kas prognozē politisko izredžu perspektīvu, vadās no vēstniecību prognozēm vai mūsu preses. Domāju, ka Latvijā joprojām būs centriska, labēji orientēta valdība.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form