pietrūkst atkal vienas dienas

sienas, vārdi rīklē sienas

daudz jau nevajag, tik vienas

sirds, kas tīra kā nevienas


vienmēr jaunas sapņu sienas

mierinot ap mani slienas

jaunas cerības arvienas

nīkuļo un mirst ik dienas


tā kā manu murgu slienas

migla, kas pār laukiem lienas

bet ne manas skroderdienas

cauri sniega klajiem brienas


dienas, nebeidzamas dienas

pāri manai miesai skrienas

lūdzu gaišās bērnu dienas

palikt – nepaliek nevienas

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit