Gulbenes rajona biškopju lielākais ienaidnieks šogad ir lapsenes un sirseņi, kas, veiksmīgi pārziemojuši pagājušajā siltajā ziemā, tagad nemitīgi uzbrūk bišu stropiem, lai no tiem iznestu medu un cīnītos ar bišu saimēm.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Pieredzējušais bitenieks Armunds Galviņš no Jaungulbenes pagasta stāsta, ka savā vairāk nekā pusgadsimtu garajā mūžā tādu lapseņu daudzumu, kāds šovasar novērots dravā un mājās iekārtotajā medus sviešanas telpā, neesot piedzīvojis.

 

"Tas ir ūnikums, kas šovasar notiek ar šiem kukaiņiem. Pārbaudot bišu stropus, esmu novērojis, kā bites cīnās ar lapsenēm. Ne vienmēr bites spēj būt stiprākas par lapsenēm. Ja bišu saime ir vārgāka, lapsenes to padzen no stropa un tajā iekārtojas pašas. Ja tas lapsenēm neizdodas, tad tās iznes visu medu no stropa," stāsta bitenieks. 

 

A.Galviņš jau sācis prātot ka, lai pasargātu bišu stropus no lapseņu uzbrukuma, tiem jāsašaurina skrejas.

A.Galviņš lapseņu iznīcināšanai pie bišu stropiem izvietojis pudeles, kurās ieliets salds sīrups, kas gatavots no medus, kas atšķaidīts ar ūdeni, izmantots arī mazliet ierūdzis ievārījums. 

 

"Kad tikko izliku pudeles, tās līdz pat augšai bija pilnas ar sīrupā noslīkušajām lapsenēm, tomēr šī metode tikai nedaudz ir spējusi pasargāt bišu stropus no uzbrucējām. Bitenieks pārlūkojis arī tuvējo apkārtni ap bišu stropiem, lai, zemē pamanot lapseņu midzeņus, tos bez žēlastības iznīcinātu. 

 

"Tomēr visus lapseņu midzeņus jau nav iespējams uziet un iznīcināt," uzskata A.Galviņš. Lai gan bitenieks rūpīgi seko, lai lapsenes neiekļūtu medus izsviešanas un fasēšanas telpā, tomēr tās pamanoties iekļūt telpā pat pa neiedomājami šaurām spraugām. Arī sirseņi šovasar neesot izņēmums. Kāds no šiem indīgajiem kukaiņiem pamanījies iekost biteniekam. Lapseņu tāpat kā bišu dzēlieni A.Galviņam jau esot pierasti un alerģisku reakciju neizraisot.

Kukaiņu pētnieki stāsta, ka lapsenes pēc savas dabas ir plēsējas, kas pārtiek no citiem kukaiņiem, lielākoties no taureņu kāpuriem. Visbiežāk tās pulcējas vietās, kur rodama tām vajadzīgā barība. Ir pamats uzskatīt, ka lapsenes padara labu darbu, jo dabā regulē citu kukaiņu skaitu. Tas, ka lapsenes ēd bites, novērots ļoti retos gadījumos. Ja lapsenes padzen bites no stropa, tad tāpēc, ka tām pietrūcis barības. Latvijā par lielāko lapseni tiek uzskatīts sirsenis, kas atšķirībā no lapsenes ir mierīgāks, bet ievērojami plēsīgāks.

 

Pūzni iesaka nemērcēt

Bieži vien cilvēki uziet lapseņu pūzni malkas šķūnī, pie mājas sienas vai citur un mēģina to iznīcināt ar dažādiem līdzekļiem. Visizplatītākais ir pretinsektu līdzeklis "Kobra", ko iesmidzina pūznī. Uz pūžņa nekādā gadījumā nedrīkst liet ūdeni vai arī to dedzināt. Ir gadījumi, kad, piemēram, ļoti liela sirseņu vai lapseņu pūžņa iznīcināšanai palīgā tiek saukti ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ļaudis. 

 

Ja ir iekodusi lapsene, tad tā ir normāla reakcija, ja dzēliena vieta sāp, ir apsārtusi un pietūkst. Dzēliena vietai iesaka izlikt vēsu kompresi vai vāju etiķūdens kompresi. Ja alerģiskā reakcija skar visu cilvēka organismu, nekavējoties ir jāmeklē ārsta palīdzība.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form