"Lapsenes dzēliens ķermeņa augšdaļā ir bīstams. Nevar prognozēt, kādas var būt sekas, tāpēc bija nepieciešama hospitalizācija," "Dzirkstelei" saka Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka.
Viņa stāsta, ka augustā katru dienu ir kāds izsaukums sakarā ar lapseņu dzēlieniem vai čūsku kodieniem. Bijis arī telefoniski jākonsultē čūsku sakosti cilvēki. Vairākkārt ātrās palīdzības mediķi saņēmuši satrauktus telefona zvanus, kad zvanītājs saka: "Man iekoda čūska, nekādas sliktas reakcijas nav, tomēr ko man iesakāt tagad darīt?"
Pagājušajā nedēļā Gulbenes novadā no čūsku kodieniem nebija cietis neviens cilvēks.
Svētdien Pededzē 41 gadu vecai sievietei un Tilžā 8 gadus vecam zēnam, esot pie mājas, iekodusi čūska. "Vienu brīdi vairāk izsaukumu bija, kad čūskas cilvēkiem iekoda mežā vai pļavā, bet nu tās burtiski nāk iekšā lauku sētās. Viens neuzmanīgs solis, ja vēl gadās uzkāpt čūskai, un tā kož. Tāpēc ir jāuzmanās," saka Bračka.
Bērzpils pagastā ceturtdien kādu 63 gadus vecu sievieti siena pļavā sakodusi čūska. Savukārt piektdien 26 gadus vecai sievietei, ejot pa pļavu Palsmanē, arī iekodusi. Abos gadījumos cietušajām izsaukta ātrā palīdzība.
Mediķi atzīst, ka nevienu citu gadu nav novērota šāda čūsku aktivitāte, kuras rezultātā cieš cilvēki.
Latvijā alerģiska cilvēka veselībai bīstams var būt tikai indīgās odzes kodiens. Cietušo cilvēku ārstēšanā serumu nepielieto. Ārstēšana notiek, dodot zāles pret alerģiju, kā arī skalojot pacienta organismu.