Gundars Bērziņš: esmu otrais ministrs, kas no veselības saprot ļoti maz

Gundars Bērziņš (GB): Te ir vairāki aspekti. Pirmais – šobrīd medicīnā ir daudz problēmu, līdz ar to arī interese par to ir mazinājusies. Pēdējos gados augstskolās konkursa, lai studētu šo nozari, praktiski nav. Taču šogad, kā informē Rīgas Stradiņa universitāte, interesentu skaits atvērto durvju dienā ir bijis 2,5 reizes lielāks nekā pagājušajā gadā. Visticamāk, tas saistīts ar to, ka valsts slimnīcās tomēr tiek palielināts minimālais atalgojums. Var jau teikt, ka 500ls vai 440ls ir pārāk maz par vienu likmi. Tomēr tas ir par 56% vairāk gada laikā nekā līdz šim. Tas ir būtisks kāpums. Otrkārt – patīk vai nepatīk – Lielbritānijā ārstiem ir apmēram 5000 latu liela alga. Latvijā mēs pagaidām tādas algas nodrošināt nevaram. Taču ārsta darbs noteikti būs perspektīvs un labi atalgots. Esmu ievērojis vienu interesantu lietu – daudzām medicīnas autoritātēm atvases arī mācās medicīnu. Savam bērnam cilvēks parasti vēl labu. Grūtākais jau ir izcīnīt savu vietu šajā sfērā. Protams, ir vajadzīgs ļoti ilgs laiks, lai iegūtu augstskolas diplomu. Pie tam, šobrīd, iegūstot diplomu medicīnā, augstskolas beidzējam ir mazāk tiesību nekā vidējo mācību iestādi beigušam ārstam. Augstākās izglītības ieguvējiem principā medicīnā nekas netiek definēts. Pašlaik notiek izmaiņas un mēs definēsim to, ka medicīnā jau pēc augstskolas pabeigšanas kaut ko šis jaunais ārsts var darīt. Uz viena rezidenta apmācību valsts tērē apmēram pusotru tūkstoti latu gadā. Turklāt, mediķu migrācija nepastāv tikai no Latvijas uz kādām Eiropas attīstītajām valstīm. Ārstu migrācija notiek visā pasaulē. Piemēram, no Zviedrijas, Norvēģijas ārsti brauc strādāt uz ASV, jo tur ir pasakainas algas. Atsevišķās valstīs mediķu skaits ir nepietiekams.

klusais,
Kā tā sanāca ,ka Jūsu partijas finanšu ministrs nepamanīja, ka no valsts 2005. gadā veselības aizsardzībai piešķirts mazāk kā 2004. gadā?

G.B: Šobrīd ir piešķirti 34 miljoni latu krīzes pārvarēšanai. Taču mums ir ļoti zems kopējās finansēšanas apjoms Ar visu rezervi tas ir tikai 3,4% no iekšzemes kopprodukta. Igaunijā ir 4,2% no IKP. Lietuvā – 4,4% no IKP. Mums ir daudz neatrisinātu problēmu un gadījumos, kad sistēma nav sakārtota, arī naudas pieaugums ir mazāk jūtams. Šogad vislielākais pieaugums ir kompensējamo zāļu sistēmā. Uz vienu iedzīvotāju kompensējamās zāles līdz šim bija 3 reizes mazāk nekā Igaunijā. Apmēram 12 eiro uz vienu iedzīvotāju, kamēr Igaunijā – 40 eiro.

swastika,
Kad tiks izveidota tāda struktūra, kad strādājošiem cilvēkiem vizīte pie ārsta darba dienas laikā būs priekšrocība un bez rindas?

GB: no 1.aprīļa stājās spēkā jaunie finansēšanas noteikumi, kur ir reglamentēts, ka pie ģimenes ārsta ir jābūt iespējai pierakstīties piecu dienu laikā. Katram ģimenes ārstam jābūt ieplānotam laikam, kas jāvelta pacientiem, kam vajadzīga neatliekamā palīdzība. Visu jau nevar ar normatīviem noregulēt. Tāpēc šeit, manuprāt, jāskatās kā kurā vietā ir organizēts, jo ģimenes ārstu institūcija tomēr vēl ir jauna. Pieraksta laiks ir stingri reglamentēts, tāpēc, ja kaut kur kaut kas neapmierina, jāziņo mums, esam gatavi izskatīt.

Inese,
Vai ir domāts par slimības vēstures elektronizēšanu Latvijā tuvāko 3 gadu laikā? Vai ministrija un valdība domā par veselības aprūpes informācijas tehnoloģijas infrastruktūras izveidošanu, veidojot to kā tiešo valdības investīciju?

GB: Šobrīd medicīnā ienāk ļoti daudz jauno tehnoloģiju. Viena no problēmām ir tā, ka daudzas no šīm jaunajām tehnoloģijām neiekļaujas jau esošajās, “neiet kopā”. Koncepcija paredz, ka mums ir laba centrālā datu sistēma, kas atrodas veselības aģentūrā. Taču šobrīd vairāk attīstīta ir tā daļa, kas veic finanšu aprēķinus, kur tiek ievadīti visi dati par pacientiem un tiek maksāts slimnīcām, ģimenes ārstiem utt., pie tam, ļoti strauji pieaug lietotāju skaits, kas sarežģī sistēmas darbību. Turklāt šobrīd daudzās slimnīcās radioloģiskie aparāti, kur izmeklējums uz ekrāna ir redzams ciparu formātā. Daudzās slimnīcās mani ved un rāda :”redz, ministr, kāds mums ir baigais aparāts..” utt. Taču ir liela problēma, ka šī aparāta sniegtās unikālās iespējas daudzi ārsti nemāk izmantot. Šiem datiem noteikti būtu jāarhivējas, jo operatīvā atmiņa šiem aparātiem ir salīdzinoši neliela. Un kas notiek?! Šos izmeklējumus labākajā gadījumā raksts disketēs un krauj uz palodzes.

Es pats biju slimnīcā, kur aparāts maksā miljonu latu. Taču ārsts, kas ir atvedis pacientu uz izmeklēšanu, sēž pie ekrāna un noraksta datus no monitora. Normāli būtu, ja ārstam, pie kura uz izmeklējumu ir atnācis pacients, kabinetā ir dators, pie kura viņš var apskatīt visus izmeklējuma rezultātus, nevis radiologs izmeklē viņa pacientu, bet ārsts to visu pieraksta ar roku. Pašreiz datu ievadīšanai pirmatnējās apstrādes slimnīcu vadības programmu pilotprojekts ieviestas trijās slimnīcās – Tukuma, Jēkabpils un Traumatoloģijas institūtā.

Inta,
Bērziņa kungs! Ir slimnieki, kas vairākus gadus ir uzskaitē attiecīgā slimnīcā, pie attiecīgā speciālista, kur ir visa slimības vēsture. Kāpēc Jūs izdomājāt, ka šiem slimniekiem vajag ģimenes ārsta norīkojums? Ģimenes ārsts par šo slimnieku neko nezina un brīnās, kāpēc tāds norīkojums vajadzīgs. Vai tas nav absurds?

GB: Šis ir viens no grūtākajiem jautājumiem. Citās valstīs ģimenes ārstu institūcija ir ieviesta jau deviņdesmitajos gados. Ģimenes ārstu institūcija nebūtu jālikvidē un tieši pie šiem ārstiem vajadzētu atrasties visai informācijai par pacienta slimības vēsturi. Patīk vai nepatīk, bet šāda institūcija, kas atrodas it kā tuvāk pacientam un sniedz primāro palīdzību, ir vajadzīga. Jaunie finansēšanas noteikumi paredz arī tiešās pieejamības speciālistus. Ja agrāk tikai ģimenes ārsts varēja nosūtīt pie speciālista, tad kopš 1.aprīļa speciālists var nosūtīt pie cita. Vienīgi tur rodas pretruna, jo speciālisti negrib uzņemties atbildību un sūta atpakaļ pie ģimenes ārsta.

Valdis,
Mani interesē Bērziņa viedoklis par to, kuru no ministrijām vieglāk vadīt - Finanšu vai Veselības ?

GB: Es esmu otrais ministrs, kas no veselības saprot ļoti maz, varētu teikt, pilnīgi nemaz. Tas patiesībā ir labi, jo te pamatā notiek finanšu organizēšana. Medicīniskajos jautājumos, pasarg Die`s, ministram nav jāsāk stādīt diagnozes. Bet nu darbiņš man trāpījies vienreiz nu ļoti, ļoti emociju pārpilns. Tūkstoš reiz vieglāk ir būt par finanšu ministru. Tur ir kaut kas saprotams, šeit ir kaut kas iracionāls, kur kaut kas visu laiku vārās, putojas un nevar saprast – kas! Veselības sfēra ir kaut kas fantastisks no enerģijas patēriņa viedokļa. Jebkuram ir viedoklis par šo sfēru, kas te ir nepareizi. Sistēmā ir ļoti daudz atsevišķu, sīku interešu – ārstu, pacientu grupas. Sistēma ir daudz dažādu nebūšanu.

TWENTEH CENTURY FOX,
Vai nevar, lai nebūtu pārpratumu un traģēdijas ar Ātrā medicīniskās palīdzības izsaukšanu ieviest ļoti vienkāršu sistēmu - ātrā palīdzība atbrauc, bet, ja izsaukums nepamatots - ātra palīdzība izsauc municipālo policistu un tas attiecīgi sastāda protokolu un sodu iekasē tāpat kā par citiem adminstratīvajiem pārkāpumiem?

GB: Neatliekamās medicīniskās palīdzības jautājums ir labākā vide, kur parazitēt dažādiem viedokļiem. Parasti cilvēki saka, ka tur notiekot šausmu lietas, tikai neko konkrētu nevar pateikt, jo pārsvarā to ir no kāda dzirdējuši nevis paši piedzīvojuši. Jebkurā jautājumā, kad ir veselības problēmas, ir droši, obligāti jāzvana. Pie telefona parasti ir speciālists, kas pēc slimības apraksta var noteikt – vai medicīniskās palīdzības mašīnai ir jābrauc vai ne. Speciālistam noteikti jāpaskaidro, kā rīkoties turpmāk. Pat pie vismazākajām šaubām, ka ir jābrauc, ātrā palīdzība noteikti brauc. Šobrīd izsaukumu skaits samazinājies par apmēram 20 – 30%. Neatliekamā palīdzība netiek finansēta atkarībā no izsaukumu skaita. No tā naudas ekonomija nerodas. Jaunās sistēmas ieviešana bija vajadzīga tāpēc, ka neatliekamajai medicīniskajai brigādei ir jāspēj nodrošināt palīdzība, ja cilvēkam ir radušies dzīvības draudi. Šajā gadījumā arī sekundēm ir dzīvības vērtība. Mans uzskats, ka pagājušajā gadā nepamatotu izsaukumu dēļ, apmēram 100 cilvēku zaudēja dzīvību. Neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnas bija izbraukušas tur, kur šī palīdzība nebija tik nepieciešama. Šobrīd ātrās palīdzības ierašanās laiks ir paātrinājies par 30%. Rīgas teritorijā ātrā palīdzība no izsaukuma brīža vidēji ierodas 10 minūšu laikā. Pilsētās – 11 minūtes. Rajonos – 26 minūtes. Tas ir ļoti labs rādītājs Ekipēta neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīna maksā līdz pat 70 000– 80 000 latu. Brigādē ir 3 – 4 cilvēki. Viens izsaukums izmaksā apmēram 26 lati. Reanimācijas mašīnas izsaukums izmaksā apmēram 48 lati. Šogad mēs gribam arī atjaunot autoparku.

Inga

Kā Jūs skaidrotu to zāļu cenu dramatisko pieaugumu?

GB: Zāļu sadārdzinājums notiek par 20% gadā. Četros gados zāļu cenas faktiski dubultojas. Arī saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā, ir mainījušās prasības un stipri ierobežota lētāko preparātu izplatīšana. Sarežģītākā diskusija man parasti ir ar farmaceitiskajām kompānijām. Par aptuveni 40% zāļu tiek teikts, ka tās ir unikālas un neaizstājamas. Un šajā gadījumā pacientam nav iespējas izvērtēt cenu. Pārsvarā tās nav tirgus, bet monopolcenas. Ir tikai viena iespēja – izdarīt spēcīgu spiedienu un samazināt cenu. Nesen mēs konstatējām, ka ir jauna diagnoze, izanalizējām, kādas ir zāļu cenas Eiropā. Latvijā tiek piedāvāta augstāka cena. Mēs sakām, ka pa tādu cenu nevaram šīs zāles iekļaut. 7 – 10 dienu laikā firma dod atbildi, ka cena tiek samazināta par 25%. Nesen Briselē bija sanāksme, kur tika diskutēts par to, ka, lai izpētītu jaunas, oriģinālas zāles, kuras laist ražošanā, ir vajadzīgi 800 miljoni dolāru. Līdz ar to ir vajadzīga attīstība, taču kādā veidā šīs zāles nekļūs par monopolcenu, ja reizēm ražošanas izmaksas no zāles cenas sastāda tikai dažus procentus. Šis sektors ir tāds, kur ir vajadzīgs nepārtraukts spiediens. Mēs mēģinām darīt visu, lai cenas nepieaugtu. Cilvēkam vispār zāles vajadzētu lietot pēc iespējas mazāk. Mums ir veikts pētījums par zāļu lietošanu. Latvijā cilvēki ļoti daudz interesējas un uzskata, ka paši saprot ļoti daudz no zālēm. Apmēram 40% paši pieņem lēmumus, kā sevi ārstēt.

Aina,
Vai stpendiju (algu) paaugstinās arī ārstiem - rezidentiem?

GB: Tā ir viena no mūsu prioritātēm, taču pašlaik budžets tiek vēl tikai plānots.

tumora,
Kur ir lasāmi valsts kompensēto medikamentu saraksti? Tie esot publiskoti.

GB: Tie ir publiskoti zāļu cenu aģentūras mājaslapā www.zca.gov.lv .

Q2,
Fosomaka( pret osteoporozi) 3 mēnešu deva , kas pirkta Briselē , maksā 98 eiro, bet Latvijā 120 latus. Jautājums ministram - vai zāļu tirgus arī tiks sakārtots?

GB: Šis minētais medikaments varētu tuvākajā laikā tapt apmaksāts un kļūs būtiski lētāks. Gada otrajā pusē mēs ieviesīsim iniciatīvu, ka mēs gribam, lai zāļu izplatītāji reģistrētu sākotnējo izplatīšanas cenu, jo šobrīd nevar izsekot šim cenu piecenojumam. Jānosaka, ka zāles aptiekā nedrīkst maksāt augstāk par kādu noteiktu summu. Diemžēl līdz šim mēs konstatējam zāļu piecenojumu tikai pēc saņemtām sūdzībām, kad tas jau ir noticis.

Draudzene,
Kāpēc tiek likvidēta tuberkolozes slimīca Tērvetē. Pirms 3 nedēļām manai draudzenei atklāja tuberkolozi un, atvainojiet, kādos apstākļos viņu ārstē Saulriešos: tualetes kā vecajā centrālajā stacijā, liek dzīvot kopā ar cietumniekiem ar 21 gada stāžu,

GB:

Laimīgā,

Vai nevar ievest diferencētu pacientu samaksu. Es saņemu 100 ls uz rokas, par ārsta apmeklējumu jāmaksā 5ls (2ls pacienta iemaksa + 3ls par nepieciešamo brīvdienu, lai izsēdētu rindu pie ārsta).Tātad mana pacienta iemaksa iznāk 0,05% no algas.

GB: Apmēram 900 tūkstoši cilvēku ir atbrīvot no pacientu iemaksām. Piemēram, atbrīvoti ir bērni līdz 18 gadiem, kurus identificēt ir ļoti vienkārši – pēc personas koda. Cilvēkiem, kas pašvaldībās identificēti kā trūcīgi, arī nav jāmaksā. Protams, jaunā kārtība visvairāk skar tos, kas ir vistuvāk šai trūcīgajai robežai. Vairākkārt esam domājuši, kā šo situāciju varētu risināt ar pašvaldību palīdzību. Atsevišķās vietās pašvaldību sociālajai nodaļai ir tiešs kontakts ar slimnīcas uzņemšanas nodaļu.

SARMITE,
Kāpēc izsaucot uz mājām dakteri pie 3-gadīga bērna ir jāmaksā tik pat liela summa, cik par pieaugušu cilvēku?

GB: Esmu dzirdējis, ka tas tiek no ārstu puses dažkārt ļaunprātīgi izmantots. Ministru kabineta noteikumi stingri reglamentē iedzīvotāju kategorijas, kurām ir jāmaksā tikai 2 lati par ārsta izsaukumu uz mājām. Ja ir gadījumi, kad tiek prasīts vairāk, lūdzu informāciju, mēs pārbaudīsim. Visi mēs runājam par kaut kādām nebūšanām, bet ļoti reti tiek saņemtas konkrētas sūdzības. Mums ir bezmaksas tālrunis, pa kuru sūdzības tiks uzklausītas : 8001234

virietis X,
Kādas aktivitātes no ministrijas puses šobrīd notiek, lai izstrādātu un pieņemtu psihologu un/vai psihoterapeitu likumu? Lūdzu nosaukt konkrētas aktivitātes, kas skaidri rādītu, ka šāda virzība notiek.

GB: Psihiatrijas likumā ir daži grozījumi, kas iesniegti kopā ar ārstniecības likumu. Psihiatrijā notiek tāda būtiska maiņa - Padomju laikā psihiatrijā tika lietoti lieli stacionāri ar simtiem gultu. Sauksim to par “gulagu metodi”, jo cilvēki tika izolēti. Cilvēkam ir neērti iet iestādē, kur visi zina, ka tā ir psihiatrijas ārstēšanas iestāde. Konsultāciju vietai jābūt atdalītai no slimnīcas. Nesen Juglā tika atvērts šāds ambulatorais centrs. Tāpat tādi ir Daugavpilī, Liepājā.

Daiga,
Kad beidzot ieviesīs obligāto apdrošināšanu celtniekiem, būvdarbu veicējiem, tā varētu būt vai nu veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšana. Jo tie nabaga cilvēki kas tur strādā iegūst visādas traumas un vēl pašiem par to jāmaksā.

GB: Šobrīd darbinieku apdrošināšanas apjomi ļoti strauji pieaug. Nemāku pateikt par celtniecības sektoru, taču kopumā apdrošināšanas apjomi pieaug.