Jo liekas lapas nedosies šoruden projām

(Jo vitālas tādas)

Jo tās neatdosies vējam-

Pat pīlādži ar krustuogām

Putnu neapēstām un Saules nežāvētām

Turēsies : (sies manas rokas un atbrīvos pēkšņi)

Jo jāturas

Jo nedrīkst savu vientulību barot

Vēl pirms (laika) veļiem

(pat tajā visu mošķu dienā)

Tāpat jau atnāks tumsa

Un savu daļu pieprasīs

Pirms sniega,

Kas to tik gaišu tikai pataisīs-

Cik gaišu pataisīt vien var bez dziesmas

Pat bez āra liesmas

Tā pati tikai tā par sevi būs …

Viss gaismas savāktais

Un rudens saražotais sanāks KOPĀ’

viedi pūs!

Tā būs!

Lai sevi upurējot jaunam

Pa celtos

Un sastingtu uz redzēšanos atkal

(Es nekrāpjos

Es tikai reizēm

Visu nepasaku)

Gaismu vēlu

Vēlot

(Es zinu

Jo

Tu esi

Tālu tuvu

tālu tuvumā)

*

Es šodien gaismu uzņēmu caur elpu

Ko miera pīpe sniedz

Lai dūmos izplēnētu manas rūpes

Tāpat jau neatnāksi!

Attālums to liedz!

Es gaidīšu līdz apsnigsim

Un kļūsim brīvi

No tā it visa, kas ap mums

Bez piederības atbrīvots un tīrs

Tad piederēs viss Debesu Jums

Mums

(Līdz tam

līdz mana dvēsele skums…)

*

Jo

Spieto

Manas Domas

Ap to

Mīļo To

Saka man sirds

Mīļoto

Izsaucas – kūst

Un nesatikšanā lūzt

Vēl neredz sniega

Vēl ūdenim vaļā elpa,

Bet manī jau ledus lūzt

Un sirds laimē pie tevis

Plūst

Viss

dzeltens vēl

Rudens…pavisam vēl negatavs aiziet…

Pa vidu ZIEMA

Mans pavasaris vaļā…

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit