close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Jo liekas lapas nedosies šoruden projām
(Jo vitālas tādas)
Jo tās neatdosies vējam-
Pat pīlādži ar krustuogām
Putnu neapēstām un Saules nežāvētām
Turēsies : (sies manas rokas un atbrīvos pēkšņi)
Jo jāturas
Jo nedrīkst savu vientulību barot
Vēl pirms (laika) veļiem
(pat tajā visu mošķu dienā)
Tāpat jau atnāks tumsa
Un savu daļu pieprasīs
Pirms sniega,
Kas to tik gaišu tikai pataisīs-
Cik gaišu pataisīt vien var bez dziesmas
Pat bez āra liesmas
Tā pati tikai tā par sevi būs …
Viss gaismas savāktais
Un rudens saražotais sanāks KOPĀ’
viedi pūs!
Tā būs!
Lai sevi upurējot jaunam
Pa celtos
Un sastingtu uz redzēšanos atkal
(Es nekrāpjos
Es tikai reizēm
Visu nepasaku)
Gaismu vēlu
Vēlot
(Es zinu
Jo
Tu esi
Tālu tuvu
tālu tuvumā)
*
Es šodien gaismu uzņēmu caur elpu
Ko miera pīpe sniedz
Lai dūmos izplēnētu manas rūpes
Tāpat jau neatnāksi!
Attālums to liedz!
Es gaidīšu līdz apsnigsim
Un kļūsim brīvi
No tā it visa, kas ap mums
Bez piederības atbrīvots un tīrs
Tad piederēs viss Debesu Jums
Mums
(Līdz tam
līdz mana dvēsele skums…)
*
Jo
Spieto
Manas Domas
Ap to
Mīļo To
Saka man sirds
Mīļoto
Izsaucas – kūst
Un nesatikšanā lūzt
Vēl neredz sniega
Vēl ūdenim vaļā elpa,
Bet manī jau ledus lūzt
Un sirds laimē pie tevis
Plūst
Viss
dzeltens vēl
Rudens…pavisam vēl negatavs aiziet…
Pa vidu ZIEMA
Mans pavasaris vaļā…

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form