close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
vienu vārdu parādā,
mīlulīt,
tava ziedošā loga
maigajai gaismai

otrpus tās
dobji baložu dūcieni
kā baznīcas zvani
pa palodzi vienmuļi sit

staigāju taviem vārtiņiem
otrā pusē (– tā vieglāk)
tik un tā
manas domas pār tevi kā upe rit

ilgu tilti ar nesaraujamu važu rūsu
ārda gaisu
baložu zvani skumji
uzvirmo debesīs

pa to laiku, kamēr es
sapņos zīlēšu, kur esi bijis
svešas rokas virs manis
kā vainagu vientulību vīs
Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form