Kopā ar klusumu nolīst čaukstošu papīriņu blūzs es ieraugu acīs, kas raugās, ieraugu – klejojoša suņa nogurumu. Ir tumšs un lietus sen rimies starp pēdām un ielu čaukst vārdi kā nolijušu papīriņu zelts kā klejojoša suņa skumjas. Es atveru logu un dzirdu nakti zem laternām manām un tavām tik tālām rokām... dzied ubags un dejo, kas neguļ, es eju tālāk un nolīst manas domas kā mazi papīriņi, kā mazi skrejoši suņi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit