close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kopā ar klusumu nolīst
čaukstošu papīriņu blūzs
es ieraugu acīs, kas raugās,
ieraugu –
klejojoša suņa
nogurumu.

Ir tumšs un lietus sen rimies
starp pēdām un ielu
čaukst vārdi
kā nolijušu papīriņu zelts
kā klejojoša suņa skumjas.

Es atveru logu un dzirdu
nakti zem laternām manām
un tavām tik tālām rokām...
dzied ubags un dejo, kas neguļ,
es eju tālāk un nolīst
manas domas kā mazi papīriņi,
kā mazi skrejoši suņi.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form