Kopā ar klusumu nolīst

čaukstošu papīriņu blūzs

es ieraugu acīs, kas raugās,

ieraugu –

klejojoša suņa

nogurumu.


Ir tumšs un lietus sen rimies

starp pēdām un ielu

čaukst vārdi

kā nolijušu papīriņu zelts

kā klejojoša suņa skumjas.


Es atveru logu un dzirdu

nakti zem laternām manām

un tavām tik tālām rokām...

dzied ubags un dejo, kas neguļ,

es eju tālāk un nolīst

manas domas kā mazi papīriņi,

kā mazi skrejoši suņi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit