Esmu apmaldījies Dvēseļu mežā Kur izlikties un melot tik viegli Bet grūti ja jūti No vientulības Es saknes izlaidu Lai paliktu Un negaidīju ka ko tik svarīgu Man zeme blakām noliktu Lai mīlētu Bet cauri vējiem runāju Lai aizietu Atstumtu Tek lēni rasa Es tevi sildīšu Vienu vienīgo reiz Šo mirkli atceries Es varbūt atkal mīlēšu Un kā lai aizeju Ja reiz jau paliku Es aizeju un satrūdu Un atceros Reiz man bija dota dzīvība Tur mežā es iemācījos ciest Nesauc vairs atpakaļ...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit