close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Esmu apmaldījies
Dvēseļu mežā
Kur izlikties un melot tik viegli
Bet grūti ja jūti

No vientulības
Es saknes izlaidu
Lai paliktu
Un negaidīju ka ko tik svarīgu
Man zeme blakām noliktu
Lai mīlētu

Bet cauri vējiem runāju
Lai aizietu
Atstumtu

Tek lēni rasa
Es tevi sildīšu
Vienu vienīgo reiz
Šo mirkli atceries
Es varbūt atkal mīlēšu

Un kā lai aizeju
Ja reiz jau paliku

Es aizeju un satrūdu
Un atceros
Reiz man bija dota dzīvība

Tur mežā es iemācījos ciest
Nesauc vairs atpakaļ...
Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form