Aizved mani tur Kur no rožu ziedlapām Es varēšu spiest vīnu Un raudzēt to uz tavām lūpām Kur mēs nogāztu kokus Veidotu lokus Un šautu viens otram sirdī Tādi ievainoti kā meža zvēri Mēs skrietu un skrietu Aiz tavām pēdām degtu zeme Un es to skūpstītu Kur no debesīm kristu Dievi elki un velni Pasaules gals Mūsu zvaigžņu lietus Aizved mani tur Kur sprediķotājiem no acīm krīt lāstekas Un asiņojošas lāstekas tiem pirkstu vietā Lai taču liek mūs Mūs mierā
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit