Aizved mani tur

Kur no rožu ziedlapām

Es varēšu spiest vīnu

Un raudzēt to uz tavām lūpām


Kur mēs nogāztu kokus

Veidotu lokus

Un šautu viens otram sirdī


Tādi ievainoti kā meža zvēri

Mēs skrietu un skrietu

Aiz tavām pēdām degtu zeme

Un es to skūpstītu


Kur no debesīm kristu

Dievi elki un velni

Pasaules gals

Mūsu zvaigžņu lietus


Aizved mani tur

Kur sprediķotājiem no acīm krīt lāstekas

Un asiņojošas lāstekas tiem pirkstu vietā

Lai taču liek mūs

Mūs mierā

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!