DELFI Dzejas dienu konkursā iesniegtie darbi

1.

viņa apsēstība ir pagātne
neauglīga bohēma zaļos dūmos
masturbācija domājot par rembo

vakar es atteicos ievīkstīt nazi dvielī
un bakstīt vienam otru līdz asinīm

turēdams rokās savu locekli
maigi saucot to par verlēnu jautāja
"vai tu uz mani šausi"

lieki piebilst ka viņš šāva ar
tieši sev uz vēdera

strādājot slikti apmaksātus gadījuma darbus
viņam izdevās nopirkt priekšapmaksas karti
tagad mans draugs zvana man naktīs
skaita savu dzeju un liekas ka tikai pats to saprot

es lēnām nogurstu no vārda šizofrēnija

viņš sapņo nolēkt no daudzstāvu mājas jumta
uzkrītot virsū pajaunai meitenei
kas izlēkusi pirmā
ar viņa tekstiem rokās

vakaros mūsu bikšu gali beržas pret asfaltu
pret to pašu uz kura viņš cer piezemēties

es zinu viņa bikšu kabatās
ir izgriezti caurumi
ejot rokās ir satverts verlēns

mirkļos kad viņa ķermenis notrīc īsās elsās
man šķiet lieki pagātnes gari
mēs paši esam vakardienas rēgi


2.

mazā baznīciņa pa kreisi
pār tiltu
kurā tu iemeti piecdesmit santīmus
ziedojumu kastē
lai drēgnos ziemas vakaros
baznīckungam neaptrūktos sveces

tagad šķiet es eju turp
vērot vīnu sajauktu ar ūdeni
sveču gaismā

zinu kādreiz mēs atnāksim
ar sirmu galvu pa priekšu
ielīdīsim tajā pašā mazajā kastē
caur sīko spraudziņu
kā aizpērnās žurkas
cerot uz pēcnāves dzīvi

mūsu pēdējās dienas būs monētu kritieni
tieši uz galvas
kas mīsies ar stāstiem par svētajiem
tie pūta taures lai sagrūtu
citu ļaužu sienas
tie aizvēra jūras
kas vēlāk apskaloja bāreņu kājas

un visi lieks galvas šīs pagātnes priekšā
tāpat arī mēs

mēs ietīsimies piecu latu banknotē
vējainos vakaros kad auros rudens
un visā pasaulē nebūs
tuvākas vietas debesu valstībai
kā šī mazā kastīte
mazā baznīciņā pa labi
no vecā parka


3.

mēs spraucāmies caur tirgus paviljoniem
skābētiem gurķiem
vienas dienas termiņa zivīm
kartupeļiem kas smaržo pēc zemes
sasvīdušiem cilvēkiem

mēs atnācām pēc zivs

no visiem žaunu zvēru tirgotājiem
izcēlās kāds tīnis
es lieliski iztēlojos viņu kopā ar tēvu
dzīvas zvīņas laivā berot
jūra bija parakstījusies viņa sejā

viņš stāv cerot uz jauniem
viltotiem sporta apaviem
tepat aiz gaļas paviljona

tu paķēri maisiņu
uzsmaidīji zēnam
un iemeti tajā viņa ķerto siļķi

šķiet viņš gribēja piemiegt ar aci
kā dara bondi un romeo tajās sūda filmās
taču tad viņš neko neredzētu

rēta vagoja viņa vaigu
savā līnijā pāršķeļot arī vienu aci

kad viņa mute pavērās lai nosauktu cenu
tu izlaidi matus vienlaicīgi ar otru roku
noglāstot savas krūtis
mēs pagriezāmies un devāmies prom

puika paķēra palielāku zivi
biklā solī dodoties uz tualeti
jūrnieku viltības
viņš būs beidzis jau tad
kad nebūsim vēl pametuši paviljonu

vecs būdams un garlaicības mākts
viņš atvērs kādu no tēva grāmatām
acis aizķersies aiz vārdiem
"še lielas lietas bij un būs kad nāks tas gars kā senos laikos"
un klusībā nodomās sirmais vīrs
ar viltotiem sporta apaviem kājās
par to ka impotence jau nu gan nenāk brēkdama


4.

tuvējais veikals bija slēgts
vecā īpašniece ar sarūsējušu žileti
kasīja logos salīmētās reklāmas akciju uzlīmes

tās bija vismaz pāris gadus vecas
un kalpoja tikai acu piesiešanai
nejaušam garāmgājējam

"aliņa puikas vairs nebūs" teica sieviete

šo no viņas mutes netipisko teikumu
pavadīja sentimentāls un jau apvalkāts smaids
atceroties laikus kad skrējām pēc alus
aizbildinoties ar vectēva vajadzībām

un pirkām ar
bez dokumentiem
toties atlikumu atstājām turpat uz galda

pilsētas centrā mūs sagaidīja
veikali ar milzīgiem logiem
modernām izkārtnēm un pavisam svaigām atlaidēm
uz kurām vēl nesteidzīgi varēja paspēt

katra alus pudele monotoni nopīkstēja

mēs ieslīdējām vecajā ēkā
kura tikai nejaušības pēc bija veikals
ielikām alu jau tukšajā un izslēgtajā ledusskapī
un kliedzām
kliedzām tā lai dzird
"tantiņ mēs bez dokumentiem
bet nesīsim vectēvam"


5.

ja mēs būtu oriģināli
tad nebūtu izdomājuši pasauli

cilvēki ir kļuvuši paredzami
nesot savu lietošanas instrukciju
katrā determinētajā kustībā
nupat tā ir atšifrēta tūkstošiem gadu
pēc mums

kā mūžīga tramvaja biļete pa maskačku

uz beņķiem dzelzs kastes salonā
uz to muguriņām var kaut ko ieskrāpēt
nākošajiem pasažieriem

ar durvju atslēgu es deldēju krēslā
"raini tu mani neiedvesmo"