… mana dvēsele ir kā ķēdē piesiets suns …

…tā ķēde ir prāts …

… mēģinu mīkstināt savas važas, bet iznākums ir tikai ilūzija, kas izzūd dienas gaismā …

… un vienā mirklī viss krāsainais ir zudis….

… bez dvēseles un prāta ir arī pašcieņa – tā nu gan nekur nav piesieta, jo lepni diktē prātam savus noteikumus…

… senāk bija arī sirdsapziņa, taču kopš tā brīža, kad dvēselei uzlika ķēdi, par to būtni nekas vairs nav dzirdēts…

… cerības vēl ir, bet tām sen vairs netiek dota vaļa … tās nosauca par pašapmānu un ieslēdza skapī, lai netraucē…

… bet sapņi izskausti kā suga, jo prātam netīk vilties …

… toties cieņā ir gribasspēks, paškontrole un savaldīšanās … šie trīs gan prātam tīk …

… beigu beigās esmu es, kam tais brīžos, kad dvēsele ir kā ķēdē piesiets suns, no savas dzīves bail … bail no tā, ko dvēsele darīs, kad no prāta ķēdes norausies …
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit