Lai protestētu pret vēl zaļoksnēju un skaistu koku nozāģēšanu, notikuma vietā ap pusdienlaiku sapulcējās apkārtnes iedzīvotāji, kuriem drīz vien pievienojās "Optimistu pulka" dabas un kultūrvēsturisko vietu kopēji, Represēto kluba pārstāvji un daudzi Liepājā pazīstami cilvēki, kuriem rūp apkārtējās vides skaistums, informē laikraksts.
Ļaužu sašutums par parkā uzsāktajām darbībām bija milzīgs. Viņi teica, ka grūti atrast vārdus, kā to atbilstošāk izpaust. Arī Gunārs Silakaktiņš, kurš daudzus gadus aizvadījis valsts pieminekļu sarga postenī, atzina, ka šāds projekts esot pilnīgs "sviests". Savukārt "Optimistu pulka" vadītāja Skaidrīte Solovjova uzsvēra, ka cilvēki esot atnākuši uz Raiņa parku, lai savām acīm pārliecinātos, ka iecere, ko pilsētas dome sākusi īstenot, ir neprātīga. Suņu pastaigu laukuma ierīkošanai Liepājā varēja atrast daudz piemērotākas vietas, kur šim nolūkam nebūtu jāizcērt simtgadīgi, taču vēl perspektīvi koki.
Sapulcējušies vēlējās dzirdēt, kā notiekošo argumentē pašvaldības amatpersonas, tādēļ, piezvanījuši pa mobilo tālruni, aicināja kādu no tām atbraukt uz parku, taču drīz vien dzirdēja atbildi, ka neviens pie vēlētājiem neieradīšoties. Solovjova atzina, ka projekta apspriešanas gaitā domnieki ir maldinājuši liepājniekus, jo stāstījuši, ka nociršanai izraudzīti bojāti vai slimību skarti koki, taču, paraugoties uz celmiem kastaņu alejā, ikviens var pārliecināties, ka patiesībā daļai jau nozāģēto koku nav bijis nekādas vainas. Ja kādam no tiem bija nokaltis zars, tad to varēja nogriezt, koku sakopjot, nevis nozāģējot, lai Jaunās ielas galā aizvestu pārstrādāt šķeldā.
Politiski represēto kluba vadītājs Arnolds Treide bija paņēmis līdzi grāmatu, kurā aprakstīta Raiņa parka tapšanas vēsture. Alkšņu mežiņa un mitras pļavas vietā to nebija viegli ierīkot, un tas prasīja arī ieguldījumus. Bijušais aktīvais tautfrontietis Antons Anspoks teica, ka nez vai būtu savulaik tik pašaizliedzīgi darbojies, ja zinātu, cik neglīti rīkosies pie varas tikušie. Protesta akcijas dalībnieki izvirzīja pašvaldībai prasību pārtraukt koku izciršanu parkā un vēlreiz apspriest izstrādātā projekta īstenošanas nepieciešamību. Kad prasība bija apliecināta ar parakstiem, dokumentu nogādāja pilsētas domē, kur pēc ilgām sarunām nolemts darbus pārtraukt.