Patlaban rit konkurss par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Gaisa spēku operāciju centra un militārā lidlauka "Lielvārde" Ogres rajona Lielvārdē, Ausekļa ielā 16 tehniskā projekta izstrādi. Pretendentiem savi piedāvājumi jāiesniedz līdz šā gada 31.augustam.
Kā skaidroja Rinkēvičs, galīgais lēmums, kur lidlauks tiks būvēts vēl nav pieņemts, tieši tādēļ arī konkurss izsludināts, lai zinātu, cik projekts izmaksā. Gala lēmuma pieņemšana ir saistīta arī ar to, kā tiks risināts jautājums par kopējo Baltijas valstu gaisa telpas kontroles un patrulēšanu. Tāpat šobrīd tiek apsvērts, kādā veidā projekta īstenošanai varētu piesaistīt NATO investīcijas. Savukārt, lai NATO palīdzētu, ir jābūt konkrētam projektam un argumentācijai, kādēļ tieši tas projekts ir realizējams. "Tam jābūt NATO kolektīvam lēmumam, ka tās ir kopējas intereses veidot šādu lidlauku," norādīja amatpersona.
Rinkēvičs prognozēja, ka galīgais lēmums par lidlauka būvniecību tiks pieņemts tuvāko nedēļu laikā. Vēl šonedēļ Rīgu un Lielvārdi apmeklēja NATO attiecīgo struktūrvienību speciālisti, lai izvērtētu, kuru no diviem variantiem - Rīgu vai Lielvārdi, izvēlētos par lidlaukam vispiemērotāko. "Viedokļi šobrīd pamazām izkristalizējas," piebilda ministrijas valsts sekretārs.
Kad vienošanos būs panākuši NATO eksperti un Latvijas AM amatpersonas, tiks sagatavots informatīvs ziņojums, kuru būs jāapstiprina Ministru kabinetam. Rinkēvičs atteicās no jebkādām prognozēm, kad šo jautājumu varētu skatīt valdība.
AM amatpersona norādīja, ka abiem variantiem ir savi plusi un mīnusi, tādēļ vēl jo grūtāk ir pieņemt izšķirošo lēmumu. Katrā gadījumā lidlauks, kā tas bija iecerēts jau iepriekš, pildīs zināmu rezerves jeb ārkārtējo situāciju funkciju, teica Rinkēvičs. Tas nozīmē, ka lidlaukā nepieciešamības gadījumā varēs nosēties arī civilais gaisa transports, kā arī tajā atradīsies NBS lidaparāti, kas būs gatavi piedalīties glābšanas un meklēšanas pasākumos. Iespējams, lidlauks drošības ziņā būs tā aprīkots, ka tajā varēs nolaisties arī NATO iznīcinātāji F16.
Jau ziņots, ka sākotnēji lidostā "Rīga" bija plānots uzbūvēt Gaisa spēku helikopteru kompleksu un peronu, no kura lidaparāti 24 stundas diennaktī būtu gatavībā izlidot uz negadījumu vietām un veikt meklēšanas un glābšanas darbus.
Pagājušā gada pavasarī NBS jau izsludināja konkursu par aviācijas glābšanas spēku perona tehniskā projekta izstrādi. Uzvarēja SIA "Pro Via", kas piedāvāja projektu izstrādāt par 623 512 latiem. Tomēr ar firmu līgums tā arī netika noslēgts, jo sākās diskusijas ar NATO par visas gaisa telpas novērošanas un aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā.
Rinkēvičs iepriekš stāstīja, ka peronam lidostā "Rīga" ir noteikti divi līdz trīs galvenie uzdevumi. Viens no tiem ir būt par bāzi gaisa telpas kontroles programmas izpildē, kas nozīmētu, piemēram, arī iespējamā gaisa telpas pārkāpēja piespiedu nosēdināšanu lidlaukā. Tāpat lidlaukā varētu uzņemt transporta lidmašīnas, kā arī veidot meklēšanas un glābšanas lidaparātu bāzi, kurā varētu uzņemt arī citu sabiedroto valstu lidaparātus. Kā trešo, bet ne būtiskāko perona uzdevumu Rinkēvičs minēja palīdzības sniegšanu civilajai aviācijai. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā šajā militārajā bāzē varētu nolaisties arī civilās lidmašīnas.
Iepriekš tika izteiktas prognozes, ka perona projektēšana un celtniecība varētu izmaksāt 16 līdz 17 miljonus latu, taču tika plānotas arī vēl papildus izmaksas, jo būtu nepieciešams slēgt līgumu ar Mārupes pagasta pašvaldību par viena ceļa slēgšanu un jauna izbūvēšanu. Militārajā praksē nav gadījumu, ka civilā transporta ceļš vestu caur militāras bāzes teritoriju, norādīja Rinkēvičs. Tāpēc būs nepieciešams izbūvēt jaunu, civilajam transportam domātu ceļu.
Savukārt militārais lidlauks Lielvārdē, pēc iepriekšējām aplēsēm, varētu izmaksāt 35 līdz 40 miljoni ASV dolāru (18,7 līdz 21,4 miljoni latu). Šajā summā ietilptu gan komunikācijas, gan aviācijas specifiskā aparatūra, ceļi utt.