Ikdienas nemanāmais pavadonis – ola  (4)

Kas olai vēderā

Ola sastāv no aizsargkārtas - čaumalas, no olas baltuma (albumen) un no olas dzeltenuma (vitellus), un katra no olas daļām ir ēdama, kaut gan ikdienā mēs izmantojam tikai olas baltumu un dzeltenumu, bet čaumalas neēdam un izmetam. Kā jau zināms, visvairāk izmantotas ir vistu dētās olas, savukārt zosu, pīļu, paipalu un citas olas tiek izmantotas vairāk kā delikatese un tikai retos gadījumos, jo tās ir grūti atrodamas.

Olas ir pamatā lielai daļai ikdienā izmantojamo ēdienu - tās izmanto gan maizēs, gan cepumos, gan salātos, sacepumos, pankūkās, kūkās, saldējumā, dažādos desertos un neskaitāmos citos ēdienos. Ja tev olas negaršo vai tās ēst nedrīksti, tev ir ļoti jāseko līdzi produktu etiķetēm, lai saprastu, vai konkrētais ēdiens tiešām nesatur kādu no olas daļām, jo tās mēdz slēpties mums pat bieži vien neiedomājamos ēdienos.

Olas noslēpums ir ne tikai tās automātiska pievienošana ēdienam, bet tas, ka tā dod gatavojamajam produktam sulīgumu, pilnīgumu, apjomu, maina ēdiena struktūru, piedod (vai gadās, ka nepiedod) krāsu un ir arī bagātas ar dažādām uzturvērtībām. Bet tikai tādā gadījumā, ja patērējat olas, kuras tiek dētas pēc iespējas dabīgākos apstākļos.

Ikviens no mums dzīvē ir redzējis olu, tāpēc ir zināms, ka tā ir ovāla (starp citu, vārds "ovāls" radies no latīņu vārda "ovum" - "ola"), un tai viens gals ir šaurāks un otrs ir platāks. Bieži vien, vārot olu un pēc tam notīrot, no olas resnākā gala iztek šķidrums, kas veidojas, jo olas resnākajā, apaļajā galā pēc tam, kad ola ir izdēta, veidojas gaisa kamera (tā izveidojas olas atdzišanas procesā). Daudzās pasaules valstīs pēc šī rādītāja nosaka olas klasi, kurā to ierindo, lai pārdotu, - AA vai A, vai B. Klases veidojas no tā, cik liela ir šī gaisa kabata. Ar laiku kabatai kļūstot lielākai un olai mazākai, olas klase pazeminās.

Vistas ola

Vesela vistas ola nodrošina cilvēka organismu ar nepieciešamajām aminoskābēm un daudziem citiem vitamīniem, protams, tādā gadījumā, ja jūs ēdat labas kvalitātes - vislabāk, lauku vai bioloģiskas, vai tā saucamās "laimīgās olas", nevis olas, kuru dējējas tur būros un baro ar mums neiedomājamiem brīnumiem, lai tās ātrāk un vairāk dētu. Tomēr arī ēdot labas olas, atceries - ja ievēro diētu, kurā jālieto produkti ar pazeminātu holesterīna līmeni, tad olu lietošanu uzturā vajadzētu ierobežot, jo 100 grami olu satur 10 g tauku.

Tā kā olas baltums sastāv no 87% ūdens un tikai 13% proteīnu, tajā nav ne tauku, ne holesterīna un tā uzturvērtība ir apmēram 15 kalorijas, tad loģiski, ka viss labākais un ne tik labais koncentrējas olas dzeltenumā.
Olas dzeltenums satur daudz vitamīnu un minerālvielu. Tieši olas dzeltenumā koncentrējas viss olas holesterīns un tauki, un puse no olas proteīniem. Olas dzeltenums aizņem apmēram 33% no visas olas svara (bez čaumalas), saturot apmēram 60 kalorijas, kas ir trīsreiz vairāk nekā baltumā. Olas dzeltenumā ir sastopami arī A, D, E un K vitamīni. Tomēr atceries, ka viens liels olas dzeltenums satur apmēram 2/3 dienā pieļaujamā holesterīna devas, kaut gan ir pētījumi, kas parāda, ka tieši olu holesterīnu cilvēka organisms neuzņem pilnā apjomā.

Svaigam olas dzeltenumam ir jābūt skaisti apaļam un stingram, un tam jāturas pa vidu baltumam. Olai kļūstot vecākai, olas dzeltenums uzsūc olbaltuma ūdeni, un tāpēc ar laiku zūd tā stingrā forma. Ja rūpīgi traukā iesitot olu, dzeltenums iztek, tad tas nozīmē, ka ola jau labu laiku pastāvējusi un vairs nav svaiga. Šādas olas ar dzeltenumu, kurš izplūst, gadās atrast arī veikalā nopērkamajās svaigajās kastītēs, kad speciāli vai nejaušības pēc svaigo olu kastē ir iegadījies kāds vecāks eksemplārs.

Savukārt olas dzeltenuma krāsas tonis ir atkarīgs no apstākļiem, kādos vista dzīvo, ko šī vista ēd un kāda ir tās šķirne. Ja vista ēd barību, kurā ir vairāk dzeltenā un oranžā pigmenta, dzeltenums būs ļoti dzeltens, tikpat izteikti dzeltens tas var būt arī, ja vistas ēd zaļu barību - zāli, lapas, spinātus u.c.. Pasaulē ir atrastas un arī atļautas iespējas, kā olas dzeltenumu mākslīgi paspilgtināt, pievienojot putnu ēdienam speciālus krāsas pigmentus, bet daudzi ražotāji tomēr no tā izvairās.

Pīles ola

Pīles ola ir tikai nedaudz lielāka par vistas olu, čaumala tai ir daudz cietāka, bet tās dzeltenums ir intensīvāks un baltumā savukārt ir vairāk olbaltuma proteīna, kas šīs olas padara jo ideālākas, lai tās izmantotu konditorejas izstrādājumu pagatavošanā, tādējādi galarezultātā ļaujot iegūt sulīgāku un intensīvāku rezultātu. Ir pētījumi, kuros pierādījies, ka pīļu olās ir vairāk omega-3 taukskābes nekā vistu olās (salīdzinātas lauku un bioloģiskas olas). Bet pie šiem plusiem, protams, ir arī mīnusi, kas izpaužas lielākā tauku un holesterīna līmenī.
Pīļu olās ir B1, B2, A, D, E vitamīni un kalcijs, cinks un citi mikroelementi. Viens olas baltums satur apmēram 20 kalorijas, bet dzeltenums - apmēram 80 kalorijas.

Zoss ola

Viena zoss ola ir apmēram 3-4 vai pat 5 reizes lielāka par vistas olu, un tai ir daudz cietāka čaumala, kas padara to par viegli pārvadājamu produktu. Tai arī dzeltenums ir treknāks un ar lielāku holesterīna līmeni, un baltums satur vairāk olbaltuma proteīna nekā vistas ola.
Ja gatavo kūku un receptē vistu olas gribi aizstāt ar zosu olām, tad ir rūpīgi jānosver zosu olas un jārēķina, lai sanāktu pareizas proporcijas, tāpēc patiesībā, lai gan zosu olas ir ideālas cepšanai, tās ļoti reti izmanto, jo nekad nevar skaidri saprast, cik vistu olas aizstāj konkrētā zoss ola.

Paipalas ola

Jau kopš seniem laikiem paipalu olas ir ieceltas īpašākā kārtā nekā vistu, pīļu vai zosu olas, jo, lai gan tās ir maziņas, tās satur daudz vairāk bioloģisko cilvēka organismam nepieciešamo vielu. Ja tu stingri ievēro savas ēdienkartes holesterīna līmeni, bet tev ļoti garšo olas, tad nevajag no olām atteikties pavisam, bet gan izmantot paipalu olas, jo, lai gan tajās ir holesterīns, tās nesatur tieši slikto holesterīnu un tādējādi ir labākas.

Vistu olas (labas kvalitātes un tikai svaigas) ēst jēlas ir pilnīgi normāli, savukārt lielo putnu olas ēst jēlas ir neprāta darbs, turpretī ar paipalu olām ir citādi, un tās pat iesaka ēst jēlas, jo tādējādi var uzņemt maksimāli daudz olās atrodošos vielu. No salmonellas it kā neesot jābaidās, jo salīdzinājumā ar vistām paipalām ir daudz augstāka ķermeņa temperatūra un paaugstināts lizocīma (lysozyme) sastāvs, kas nogalina sliktās baktērijas un padara olas daudz drošākas ēšanai jēlas. Protams, lai ēstu jēlas paipalu vai vistu olas, IR jāzina olu izcelsme un svaigums.
Ja mājās ir tikai paipalu olas un vēlies ar tām aizstāt receptē nepieciešamās vistu olas, tad aptuvena proporcija ir 5 paipalu olas pret vienu vistas olu.

Alerģijas riski

Vislielākais alerģijas risks ir tieši bērniem un lielākoties tieši no olbaltuma proteīna, tāpēc, ja redzi, ka bērnam piemetas alerģija tieši pēc olas notiesāšanas, noteikti nākamajā reizē pamēģini dot dzeltenumu un baltumu atsevišķi, lai saprastu, kurš no tiem izraisa alerģiju. Ja šī bērnības alerģija nav ļoti paaugstinātā līmenī, tad parasti no tās iespējams "izaugt", tāpēc ik pa laikam bērnam vajag olas ēšanu mēģināt no jauna, katru reizi novērojot organisma reakciju. Protams, ir arī pieaugušie, kuriem mēdz būt alerģija pret olām. Novērojumi liecina, ka tiem, kuriem ir alerģija no vistu olām, retāk ir novērojama alerģija no pīļu olām.

Cik svaiga un kā to pārbaudīt?

Lai pārbaudītu olas svaigumu, ielej bļodā ūdeni un tajā ieliec olu. Ja ola peld pa ūdens virsu, tad tā jau ir veca un no šādas olas ēšanas labāk izvairīties. Ja ola atrodas trauka apakšā un skaisti stāv ar resnāko galu uz leju, tad tā ir svaiga. Ja tā ir trauka apakšā, bet sagāzusies, tad ola ir dažas dienas veca un droši ēdama.

Kā uzglabāt?

Vislabāk olas uzglabāt ar spico galu uz leju un resnāko galu uz augšu.
Ja mājās ir salīdzinoši remdens gaiss, tad olas droši vari turēt istabā, bet vasarā olas tomēr vajadzētu turēt ledusskapī.
Vislabāk uzglabāt jau esošajās kastītēs, kurās olas iegādājies, vai kādā noslēgtā traukā, bet ne tuvu stipriem aromātiem, jo olas ļoti viegli uzņem apkārt esošos aromātus.
Noteikti neiesaka turēt olas ledusskapja durvju nodalījumā, jo tādējādi katru reizi, verot durvis vaļā un ciet, olas tiek pakļautas lielākām temperatūras svārstībām, kas nav labi.
Čaumalu nemazgā kā vienīgi tieši pirms lietošanas.
Ja neesi drošs par olu svaigumu, pārbaudi, kā minēts iepriekš.
Pīļu olas vēsā vietā var uzglabāt 2 nedēļas un ledusskapī - 6 nedēļas, bet ideāli, ja tās izmanto 10 dienu laikā.
Zosu olas, ja tās ir svaigas, var uzglabāt 3 nedēļas noslēgtā traukā ledusskapī.
Vistu olas var uzglabāt 3-4 nedēļas.
Vistas olas baltumu noslēgtā traukā var glabāt 2-4 dienas.
Olas dzeltenumu, veselu un pārlietu ar aukstu ūdeni, noslēgtā traukā var uzglabāt 2-4 dienas.
 Cieti vārītas olas - 1 nedēļu.
Ēdienus, kuru sastāvā ir olas, ledusskapī var turēt 3-4 dienas.
 

Olu uzturvērtību salīdzinājuma tabula

100 g produkta

"Parastās" vai bioloģiskās olas?

Lai gan vēl arvien tiek veikti pētījumi par to, kādas olas ir labākas, veselais saprāts saka, ka nekas nav labāks par olām, kuras dējušas vistas, kas nav iespundētas būros un netiek barotas ar ķimikālijām. Viens no 2007. gadā veiktajiem "Mātes zemes jaunumi" (Mother earth news) pētījumiem secināja, ka olās, kuru dējējvistas tiek izlaistas brīvībā un ēd zaļāku barību, ir:

Ja ēdienu gatavosi un uzturā sāksi lietot lauku vai bioloģiskās olas, pēc laika būs grūti atgriezties pie masveidā audzētām olām, jo pagatavotajam ēdienam būs izteiktāka krāsa, sulīgāks rezultāts, labāka garša un, protams, uzturvērtība.