Pa dzīves pļavu dzejnieks skrien

Un atskaņas tas naski ķer

Tad kniepadatām darbiņš tiek

Tās vārdus taisnās rindās liek

Dažs labs sēž paslēptuvē kluss

Tam ērkšķu krūmā tīkls dus


Un retais ir kam zelta vārdi

Krīt tieši sirdī

Ģeniāli


Tad nu liekam kā jau protam:

Vienam –

Vārsmu krelles skaņas

Citam –

Akmens nami cēli

Bet krastmalā pie pašiem viļņiem

Kāds neprātis ceļ smilšu pili


Var iet pa mežu

Burāt jurā

(Vai peļķē ielekt abām kājām

kā reiz kad smalki kungi blakām)


Nu dzimst tie ķeburi vai dziesmas

Ko spraust uz kriticisma iesma

Tā nu dziedam

Lakstīgala tu vai pāvs

Vai spārni tev vai esi tārps

Bet ja reiz saindēti esam

Nesam


Un es?

Man pilnas kabatas ar spraudēm

Bet niekojos ar cukurgraudiem

Varbūt kāds taurenis uz saldu skrien

Tāpat vien…

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit