Pa dzīves pļavu dzejnieks skrien Un atskaņas tas naski ķer Tad kniepadatām darbiņš tiek Tās vārdus taisnās rindās liek Dažs labs sēž paslēptuvē kluss Tam ērkšķu krūmā tīkls dus Un retais ir kam zelta vārdi Krīt tieši sirdī Ģeniāli Tad nu liekam kā jau protam: Vienam – Vārsmu krelles skaņas Citam – Akmens nami cēli Bet krastmalā pie pašiem viļņiem Kāds neprātis ceļ smilšu pili Var iet pa mežu Burāt jurā (Vai peļķē ielekt abām kājām kā reiz kad smalki kungi blakām) Nu dzimst tie ķeburi vai dziesmas Ko spraust uz kriticisma iesma Tā nu dziedam Lakstīgala tu vai pāvs Vai spārni tev vai esi tārps Bet ja reiz saindēti esam Nesam Un es? Man pilnas kabatas ar spraudēm Bet niekojos ar cukurgraudiem Varbūt kāds taurenis uz saldu skrien Tāpat vien…
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit