Katru gadu kāda meitene izmisīgi negrib doties uz vecāku izcelsmes zemi, jo zina, ka tiks izprecināta nezināmam, bet ģimenei tīkamam vīrietim.
Līdz šim Zviedrijas institūcijas nelikās ne zinis un meitenes vienkārši pazuda. Pagājušajā gadā, kad tika izveidots sadarbības tīkls starp nevalstiskām organizācijām un valsts institūcijām, ieskaitot policiju un prokuratūru, pirmo reizi izdevās atgriezt meiteni no Irākas, kuru vecāki bija nodomājuši izprecināt. Pateicoties Irākas nevalstisko organizāciju atbalstam, meitene, kas jau vairākkārtīgi bija mēģinājusi sev darīt galu, tika laimīgi nogādāta viņas dzimtajā zemē.
Kas ir vardarbība goda vārdā? Vai ar to nesaskaras arī mūsu latviešu sievietes? Vai tā saucamās fiktīvās laulības nav viens no šīs vardarbības paveidiem?
Ar godu saistītā vardarbība notiek klanos vai ģimenēs patriarhālā sabiedrības sistēmā. Indivīds kā tāds nav vērtība, viņš vai viņa ir pakļauts grupai. Ģimenes gods tiek cieši saistīts ar meitenes/ sievietes seksuālo uzvedību. Vīrietis lemj par meitenes/ sievietes seksuālo uzvedību un pārējie ģimenes locekļi pakļaujas un atbalsta pāridarītāju. Patriarhālā sabiedrībā centrālās vērtības ir gods un kauns. Visu ģimenes locekļu uzvedība tiek vērsta uz to, lai celtu ģimenes godu. Tomēr atbildība ir sadalīta nevienlīdzīgi. Vīrieša gods ir saistīts ar prasmi nodrošināt ģimeni un to aizsargāt, bet sievietes un līdz ar to visas ģimenes gods ir viņas seksuālā uzvedība. Sievietes tiek apprecinātas jau pusaugu vecumā, un viņām jābūt nevainīgām, kad noslēdz laulības saites. Tūlīt pēc tam viņu uzdevums ir rūpēties par vīru un bērniem. Šajā sabiedrībā indivīdam nav iespējams jelkad pieaugt un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
Arī sievietes no Latvijas tiek pakļautas šim vardarbības veidam, slēdzot tā saucamās fiktīvās laulības ar Tuvo Austrumu vīriešiem, kas kāro pēc ES pilsonības. Laulībās sievietes tiek ievilinātas, uzķeroties uz piesolītiem labumiem. Pēc tam viņas nonāk vīra radu bara uzraudzībā un tiek padarītas par verdzenēm. Galēji nepakļāvīgās var tikt arī noslepkavotas līdzīgi sievietēm no pašu kultūras, kas iestājas par sieviešu brīvību un neatkarību.
Vardarbība goda vārdā notiek arī Latvijas sabiedrības acu priekšā - sievietes nokļūst lamatās, viņas aizved no valsts, viņu paklausības nodrošināšanai tiek draudēts ar bērnu dzīvībām. Pat tad, ja sievietes vēršas tiesībsargājošās institūcijās, nav vērojama operatīva rīcība un interese par pašu pilsonēm un to aizsargāšanu. Tādējādi notiek "kluss atbalsts" Austrumu patriarhālo sabiedrības sistēmu vardarbībai pret sievietēm.