Ilutas Lāces blogs: 'Marta' – vienīgais oficiāli atzītais suteners?

"Marta", viena no retajām Latvijas organizācijām, kas jau 10 gadus reāli cīnās pret cilvēktirdzniecību, vardarbību un dzimumu diskrimināciju, tiek vainota sutenerismā. To varētu uzskatīt par anekdotisku situāciju, par ko pasmieties un izstāstīt feminisma aktīvistēm citās valstīs. Varētu pat priecāties un uzskatīt to par pilnīgi neplānotu valsts atbalstu "Martas" "partizānu mārketingam". Bet īstenībā negribas ne smieties, ne priecāties, jo secinājumi ir vairāk nekā skumji.

Bēdīgais secinājums Nr.1

Bez jebkādām pretenzijām pret konkrētiem policijas darbiniekiem, kuri vienkārši dara savu darbu, redzam, ka jau kuro reizi likumi tiek piemēroti burtiski, "gramatiski", nevis teleoloģiski - pēc likuma gara un jēgas. Likumsargiem nerūp, ka īstenībā caur šo lappusi nevarēja iegādāties prostitūtu pakalpojumus, ka tā visa bija acīmredzama akcija, kuras mērķis ir ar groteskas parodijas palīdzību pievērst uzmanību situācijai Latvijā šajā jomā.

Publiskajā telpā arvien skaļāk izskan balsis par prostitūcijas kā nozares legalizāciju un "iepakotās meitenes ar svītrkodu" tiešām drīz var kļūt par baisu realitāti - laikā, kad daudzās citās valstīs pieņem lēmumus par prostitūtu pircēju sodīšanu (Zviedrijā šī norma stājās spēkā 1999.gadā, Lietuvā 2005.gadā - administratīvajā likumā, Islandē un Norvēģijā 2009.gadā).  Bet mūsu likums pat neatšķir sociālo parodijreklāmu no reālas darbības. Sekojot šai loģikai, par narkotiku propagandēšanu var apsūdzēt visus cilvēkus ar uzvārdu "Zālīte",  bet daudzus aktierus vispār "iesēdināt" uz ilgiem gadiem, jo ir taču "pierādījums" - filma, kurā viņš tēlo noziedznieku un "veic aizliegtas darbības".

Bēdīgais secinājums Nr.2

Sociālās akcijas veicēji, kas izsūta preses relīzi, ir viegli atrodami un sodāmi - neslēpjas un pierādījumus paši uzrakstījuši. Varētu pat iztaisīt paraugprāvu, lai parādītu, ka arī Latvijā cīnās pret prostitūcijas organizētājiem! Savukārt pret īsto organizēto prostitūciju, sutenerismu un cilvēktirdzniecību likums ir teju vai bezspēcīgs. Varat sarīkot eksperimentu: cik minūtēs jums izdosies atrast maksas seksuālos pakalpojumus internetā?! Interneta sludinājumu portāli ir pilni ar maskētiem un atklātiem piedāvājumiem. Bet sodīt nevar, jo viņi jau sevi nesauc par suteneru organizācijām, bet maskējas zem privātsludinājumiem. Tikai nez kādēļ gan neķītrā Anželika, gan draiskules Vivita un Sanita, gan bargā kundze Anna ir ielikušas vienu un to pašu tālruņa numuru. Laikam galīgā trūkumā dzīvo un bijušas spiestas kooperēties...

Bet, ja nopietni, uz jebkuru šādu numuru piezvanot, kriminālā biznesa darboņi piedāvās visu iespējamo spektru katrai gaumei un nosliecēm... Līdzīgi ir ar dažādiem saloniem, kuros organizētie sekspakalpojumi tiek slēpti zem masāžas un citiem nosaukumiem. Pat, ja viņi tiek pieķerti un administratīvi sodīti - nomaina juridisko nosaukumu un turpina. Ierosināt krimināllietu nevar - formāli organizācija ir cita, tāpēc nevar runāt par recidīvu.

Bēdīgais secinājums Nr.3

Sabiedrības attieksme. Bija vīrieši, kas tiešām noticēja pat tādam groteskam "piedāvājumam" un bija gatavi pasūtīt prostitūtas, izvēloties pēc "interneta kataloga". Pat "aicinājums" iesaistīt šajā rūpalā mātes, māsas un citas viņu ģimenes sievietes laikam jau šķita pavisam pieņemams. Tas vēlreiz pierāda, ka prostitūcija sekmē priekšstatu par sievieti kā preci, un ir absolūtā pretrunā cilvēcībai un modernai sabiedrībai, kas tiecas uz sieviešu un vīriešu līdztiesību.

Viss kopā tas tikai vēlreiz parāda, cik daudz vēl šajā ziņā Latvijā jādara: gan - sakārtojot likumus, gan - veicinot tiesībsargājošo iestāžu gribu reāli cīnīties pret prostitūcijas organizētājiem, gan - veidojot sabiedrības apziņu, izglītojot sabiedrību. Pastāvot prostitūcija un citiem noziegumiem pret sievietēm nav iespējams izveidot  labklājīgu un drošu valsti!