Tomēr palīdzošo profesiju pārstāvji izrādīja negaidītu cinismu, nedzirdot prostitūcijā iesaistīto sāpi, bet domājot, cik daudz šīs ekspluatētās personas nenomaksā valstij nodokļos. Arī publiskajā telpā brīdi pa brīdim izskan tādi aicinājumi - prostitūtas reģistrēt, sertificēt, pielikt kases aparātus, lai strādā un papildina valsts budžetu! Un, skat, uz nelaimīgo sieviešu rēķina vēl kāds varēs nopelnīt - nu jau pilnīgi oficiāli.
Pārsteidza, ka pasākumā nevienam pat neienāca painteresēties, kā jūtas cilvēks, nepārtraukti pakļaujot sevi negribētiem dzimumaktiem un svešinieku-pircēju perversiju apmierināšanai. Protams, ka nepainteresējās, jo pērkamie cilvēki tiek uztverti kā LIETAS, un lietas taču nedrīkst JUST.
Lai gan prokurors A. Bergmanis pamatoti uzsvēra, ka prostitūcija ir saistīta ar virkni citu noziegumu, nolasīja arī kādas meitenes liecību, kas pati vardarbīgi tikusi iesaistīta prostitūcijā, nežēlīgi izmantota un piespiesta iesaistīt citas mazgadīgas meitenes, un norādīja, ka no vienas sievietes ekspluatācijas mūsdienās nopelna vismaz 8 noziedznieki, ieskaitot kriminālajā biznesā iesaistītos taksometru šoferus, palīdzošo profesiju pārstāvji vienalga to nedzirdēja un satraucās tikai par naudu, kas neienāk valsts kasē.
Arī Saeimas cilvēktiesību komisijas vadītāja I. Circene norādīja, ka prostitūcija ir viena no cilvēku tirdzniecības formām, tomēr šis viņas vēstījums izkusa daudzu klātesošo naida un nicinājuma pilnajā attieksmē pret prostitūtām.
Pasākums vēlreiz apliecināja, ka mums ir vēl tālu līdz sabiedrībai, kur valdītu cieņa pret sievieti un vīrieti. Mēs joprojām esam sabiedrībā, kur noziegums pret sievieti, vardarbība pret sievieti - prostitūcija, ir norma.
Kas padara prostitūciju iespējamu? Kāpēc joprojām vardarbība pret sievieti ir NEKAS sevišķs? Pasākums, kurā tika spriedelēts par prostitūciju, uzskatāmi parādīja, ka pat akadēmisko aprindu pārstāvji tic mītiem par īpašiem gēniem sievietēm, kas pašas gribot desmitiem reižu dienā tikt iegūtas, kurām vardarbība pret sevi esot "brīvā izvēle". Tas, ko teica pašas prostitūtas, palika nesadzirdēts.
Resursu centram sievietēm "Marta", līdzīgi daudzām citām līdzīgām organizācijām pasaulē, ir pieredze, kas liecina: daudzas prostitūtas, kas ir izdzīvojušas, paliek ar dalītu personību, viņas vairs nav integrētas un viņām nav spēka cīnīties par savām tiesībām kā cilvēkiem, kuru garīgā veselība ir pilnīga. Resursu centrā sievietēm "Marta" palīdzību saņem kāda sieviete, kuru paziņas iesaistīja prostitūcijā, un viņa tika izmantota dažādās valstīs un pēc tam - tepat Latvijā. Bet viņai neviena tiesībsargājošā institūcija NETIC, jo viņa skaitās TRAKA. Tāpēc noziedznieki staigā apkārt nesodīti. Pēc būtības, sievietes prostitūcijā - tās ir sievietes, kuras likums nepasargā no vardarbības.
Bet prostitūcijā vienmēr ir iesaistītas divas puses - sievietes, kuras tiek seksuāli izmantotas un izmantotāji - vīrieši. Vīrieši, kas bieži ir ģimenes cilvēki, kuriem pašiem ir sievas un bērni, vīrieši - ārsti, politiķi, santehniķi, prokurori, mācītāji, policisti. Kur sievietēm vērsties, kur saņemt atbalstu un palīdzību, ja viņu izmantotāji ir tie, kuriem būtu viņas jāpasargā?!
Sabiedrībā, kurā šī parādība ir iespējama, sievietei ir nevis vērtība kā personībai, bet gan cena kā precei. Sieviete kļūst par preci, kuru var pirkt un pārdot, un valsts ar savu klusu piekrišanu un neiejaukšanos atbalsta un turpina atražot šādu lietu kārtību.
Prostitūcija, jāuzsver, nav par seksu, bet gan par varu starp dzimumiem. Nauda ir vīrietim, bet sievietei jāļaujas sevi izmantot, un tad arī viņa var labākajā gadījumā kriksīti dabūt, maksājot par to ar savas personības integritātes sagraušanu. Prostitūcija ir dzimumu ne-līdztiesības visneglītākā, kroplākā izpausme.
Ir valstis, kuras tomēr VAR lepoties nopietnu veikumu sabiedrības garīgās veselības veidošanā. Valstis, ir atradušas šobrīd visiedarbīgāko veidu, kā novērst prostitūciju un celt sievietes vērtību sabiedrībā.
Visiedarbīgākais veids prostitūcijas izskaušanai ir vēršanās pret pieprasījumu. Un ir valstis, kurās personām par seksuālā pakalpojuma pirkšanu iestājas kriminālatbildība.
Eiropā tādas ir Zviedrija, Islande un Norvēģija. Šo valstu galvenais arguments likuma normas ieviešanai bija: prostitūcija veicina negatīvu seksualitātes redzējumu. Redzējumu, kas ir pretrunā tam, ka seksualitāte un emocijas ir saistītas, un kur partneri uzņemas atbildību viens par otru. Prostitūcija sekmē priekšstatu par sievieti kā preci, kas ir pretrunā cilvēcībai un modernai sabiedrībai, pretrunā sieviešu un vīriešu līdztiesībai. Tāpēc nav pieļaujama vardarbības pret sievieti atbalstīšana, un prostitūcija ir viena no vardarbības pret sievieti formām.
Es vēlos atgādināt, ka tikmēr, kamēr pastāv prostitūcija, pazemota ir katra sieviete - ne tikai prostitūcijā tieši iesaistītās, jo tiek kultivēts vēstījums, ka sieviete ir lieta, prece, mantiņa. Tas pašos pamatos izkropļo domāšanu par sievieti. Tāpēc es aicinu ikvienu personīgi atbalstīt likuma grozījumus, lai aizliegtu seksuālo pakalpojumu pirkšanu. Aicinu ikvienu personīgi iestāties par prostitūcijas - senākās vardarbības pret sievieti, novēršanu. Šajā gadījumā tolerancei nav vietas!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
