DELFI Dzejas dienu konkursā iesniegtie darbi*** Stars atviz, aizviz, Aizstaro garām, Tikai atspulgu paturēt varam. Balss atskan, aizskan. Garām. Projām. Paturam to, ko atbalsojām. Aizmirstam daudz, Atdodam vējam, Aiznest ļaujam. Vējš ir vējš. *** Līdz kurai zvaigznei jāmēro vēl ceļš? Kur gaida, lai es mājās nāktu? Cik avotu līdz dzīlēm jāizsmeļ? Es nezinu. Vēl nav ne gaitas sākums. Cik valodās sirds runāt prot? Cik melodijās tā grib, lai dziedāt māku? Cik jaunu vārdu jāatrod? Es nezinu. Vēl nav ne vārda sākums. *** Spalgie stari, Viesulis zibošais, Kaut ātrāk Aizzibētu garām! No spoguļa noslaucīt gribas Ņirboņu, kas sāp, - Kaut kā taču dvēsele jāpaglābj. *** Gaisma skaudra. Gaisma asa. Svešas ap tevi krāsas, Atsvešinātas sejas un lietas – Aukstas, cietas, Griezīgu ēnu šķeltas.... Paturi acis nepaceltas. *** Kad te nakts uzbrūk kā apokaliptiski zvēri, Viņi man teica, Viņi man teica, sen jau man teica – kāpēc es smējos? Nakts šeit dvēseles laupot varzām vien, Līdzīgi mērim. Stāstīja, iestāstīt nevarēja.... kāpēc es smējos, kāpēc es smējos? *** Es sajutu savādas sāpes, Negaiss, Kad debesīs tumst. "Jel saproti, lietus ir labāk Kā patvērums." Kad diena bij' pilna ar sauli, Es jutu, Ka sāpes šīs Liek nevis ēnu meklēt, Bet vēsmainas debesis. Puteņu laikā, kad ogles Tik mīlīgi kamīnā gail, Es izlauzīšu durvis, lai salā Staigātu Kaila.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit