Ja savulaik vairākus gadus lauzījām galvas par to, vai būtu izdevīgi pievienoties eirozonai, tad toreiz galvenais faktors, kas man lika izšķirties par labu šim lēmumam, bija apsvērumi par Latvijas valsts drošību. Notikumi Ukrainā un Krievijas agresija Krimā skaidri apliecinājusi, ka eirozonā mēs esam labāk pasargāti no Krievijas centieniem destabilizēt situāciju kaimiņvalstīs, mūsu valūtu nav iespējams tik viegli apdraudēt. Tikmēr Ukrainas grivna pēdējos mēnešos piedzīvojusi dramatisku kritumu, kas apdraud arī Latvijas eksportējošos uzņēmumus.
Pēdējos gados ir daudz paveikts, lai novērstu Grieķijas un citu eirozonas dalībvalstu parādu krīzes katastrofālās sekas un nepieļautu tās atkārtošanos. Eiropas Parlaments un ES Padome ir apstiprinājušas vairākus mehānismus, lai ciešāk pārraudzītu dalībvalstu budžetus un reformu gaitu. Atgādināšu, ka savulaik Grieķija falsificēja statistikas datus, kā arī meloja par parādu patiesajiem apmēriem. Tikmēr ES institūcijām bija ierobežotas pilnvaras pārbaudīt grieķu sniegto informāciju. Tagad šāda situācija ir novērsta, un dalībvalstīm regulāri ir detalizēti jāinformē Eiropas Komisija un pārējās dalībvalstis par budžeta līdzekļu izlietojumu.
Ļoti nozīmīgs solis ir banku savienības izveide, lai novērstu situāciju, kad par banku kļūdām jāmaksā dalībvalstīm no saviem budžeta līdzekļiem. Galvenā atbildība turpmāk būs jāuzņemas banku akcionāriem, kreditoriem un lielajiem noguldītajiem, kuru depozīti pārsniedz garantētos 100 000 eiro. Pēc garām, tehniskām diskusijām Eiropas Parlaments ir apstiprinājis, ka Eiropas Centrālā banka uzraudzīs 130 lielākās eirozonas bankas, tai skaitā trīs lielākās Latvijas bankas. Tāpat 10 gadu laikā tiks izveidots kopīgs fonds 55 miljardu eiro apmērā, no kā tiks segti izdevumi banku krīzes gadījumā. Šo fondu veidos pašu banku iemaksas, tādējādi nodokļu maksātājiem vairs nebūs jāmaksā par banku neizdarībām.
Šādai stingrai un izlēmīgai politikai ir redzami arī skaidri rezultāti. Daudzās dalībvalstīs ir atjaunojusies ekonomikas izaugsme, pat Spānijā, Portugālē un Īrijā. Latvijai šogad tiek prognozēta straujākā ekonomikas izaugsme visā ES (4,2%). Pat Grieķijas gadījumā ir izdevies palēnināt ekonomikas lejupslīdi, un šogad tai tiek prognozēts 0,6% IKP pieaugums. Taču ne viss rit gludi, tādēļ Latvijai tagad kā pilntiesīgai eirozonas dalībniecei ir aktīvi jāiesaistās tās stabilizēšanā. Īpaši smaga problēma ir bezdarba līmenis, kas eirozonā ir pat augstāks (12,1%) nekā ES kopumā (10,9%).
Vēlos uzsvērt, ka nekādi Eiropas Parlamenta un dalībvalstu apstiprināti noteikumi nespēs novērst krīzes atkārtošanos, ja pašās dalībvalstīs nebūs pietiekama politiskā griba tos pēc burta un gara ievērot. Briselē ar neizpratni tika saņemtas ziņas, ka Francijas jaunais sociālistu finanšu ministrs vēloties diskutēt ar ES par „ritmu", kādā Francijai samazināt budžeta deficītu līdz 3% no IKP, kā to paredz eirozonas priekšraksti. 2013. gadā Parīzei jau izdevās vienoties par divu gadu pagarinājumu - līdz 2015. gadam. Jaunākie statistikas dati liecina, ka Francija reformas rit pārlieku lēni, budžeta deficītam sasniedzot 4,3% iepriekš plānoto 4,1% vietā. Latvijai kopā ar citam dalībvalstīm ir jāuzstāj, ka eirozonas otrajai lielākajai ekonomikai noteikumi jāievēro tāpat kā citām dalībvalstīm, jo savādāk tā apdraud visas eirozonas stabilitāti. Pretējā gadījumā tai jārēķinās ar soda sankcijām, kas paredzētas jaunajos, pēc krīzes pieņemtajos noteikumos.
Eiropas Parlamentā un citās Eiropas institūcijās Latvija bieži tiek minēta kā piemērs izsvērtām un izlēmīgam reformām, kas vienai no krīzes vissmagāk skartajām valstīm ļāvis kļūt par straujāk augošo ekonomiku eirozonā. Mūsos ieklausās un neuzskata par „pirmziemniekiem". Jāizmanto šī situācija, lai argumentēti paustu savu nostāju attiecībā uz visai eirozonai būtiskiem jautājumiem, no kuriem atkarīga arī Latvijas tālākā attīstība.