Manā dārzā šonakt bija bezmiega nakts.

Vēlīnās rudens puķes upurēja savu pēdējo košumu,

lai varētu kādā dvēselē iesēt prieku.

Mēness izlēja savu gaismu dārzā,

Un spoži smīnēja par mana dārza

pelēko tukšumu un bezpalīdzību.

Tumsas sega apsedza mazos

dārza akmeņus un tie

nespēja iegailēties liesmās,

lai dārza retie vēstneši neaplauztu

savus ilgu spārnus.

Manā dārzā bija bezmiega nakts

un ēnas...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit