Šķiet, gandrīz katram itāliešu ēdiena nosaukumam piemīt tāds drusku romantiski pievilcīgs skanējums – pat tad, ja ēdiens patiesībā nemaz tik ļoti neiet pie sirds. Arī minestroni varētu pieskaitīt pie šādiem "skanīgiem" ēdieniem, kas ar savu vārdu vien, liekas, vēsta par kaut ko aizraujošu.
Patiesībā minestrone ir pamatīga, bagātīga zupa ar visvisādiem labumiem, pirmām kārtām jau, dārzeņiem. Klasiskajā, ziemeļitāliešu versijā minestrones tapšanā piedalās vesels klāsts dārzeņu – kātu selerijas, burkāni, puravi, zirņi, tomāti, kartupeļi, kā arī virziņkāposti un lielās baltās pupiņas. Lai gan nupat uzskaitītie produkti izklausās pagalam veģetāri, zupai ir spēcīga garša un pikants aromāts. Par to jāpateicas žāvētajam šķiņķim vai speķim, ko vāra kopā ar dārzeņiem, kā arī sīpoliem, ķiplokiem un bagātīgai Parmas siera piedevai, kas beigās uzliek punktu uz i.

Tradicionālajā minestrones variantā tīru buljonu kā tādu parasti neizmanto, bet citās versijās – arī gaļu ne, toties bagātīgi liek lietā olīveļļu. Vēl viena ļoti svarīga lieta ir rīsi vai makaroni, vai grauzdētas baltmaizes šķēlītes – tās arī ir obligātās piedevas šai zupai. Kuru no tām izmantot, tas atkarīgs no attiecīgā novada.

Patiesību sakot, Itālijā būs grūti atrast tādu pilsētu vai pat ciemu, kurā nebūtu savas īpašās minestrones receptes. Katrā ziņā vietējie – lai kur tie arī dzīvotu – savējo minestroni uzskata par vislabāko un ar to vareni lepojas. Ja iepazīstas ar kādām divdesmit vai trīsdesmit šīs zupas receptēm, tad gribot negribot rodas viennozīmīgs secinājums – minestrone ir ideāls risinājums ļoti lietderīgai, turklāt garšīgai izmantošanai. Kas nu kuram tajā brīdī ir pie rokas, tam atrodas vieta arī zupas katlā. Paši elementārākie pamatprincipi jau, protams, tiek ievēroti, citādi tā būs nevis minestrone, bet vienkārši minestra, taču tikpat liela vieta ir atvēlēta arī fantāzijas lidojumiem.

Piemēram, Dženovas apkaimē minestroni mēdz vārīt bez šķiņķa, toties neskopojas ar baklažāniem, sēnēm un pesto, Toskānā lielāku uzsvaru liek uz makaroniem, bet vēl tālāk uz dienvidiem zupā vāra arī cūkas galvu, rāceņus, parastos kāpostus un lēcas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit