Šī gada 18. decembrī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā (Rīgas pilī, Pils laukumā 3) notika ceļveža "Āraišu arheoloģiskais muzejparks" atvēršana. Tās autors - Dr. hist., Dr. hist. h. c. Jānis Apals ir viena no Latvijas arheoloģijas dzīvajām leģendām, viņa vārds un mūža darbs saistās ar Āraišu ezerā un tā apkaimē veiktajiem pētniecības darbiem, arī ar šodien plaši zināmo Āraišu ezerpils rekonstrukciju.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Izmantojot iespējas, ko sniedza savulaik novatoriskās zemūdens arheoloģijas metodes, Jāņa Apala vadībā 1965.-1969. un 1975.-1979. gados Cēsu rajona Āraišos tika veikti arheoloģiskie izrakumi, kuros ieguva ap 2000 senlietu - liecības, kas apstiprināja hipotēzi, ka Āraiši 9. - 11. gs bijusi latgaļu apdzīvota vieta.

1980. gadā tika uzsākta ezerpils rekonstrukcija, kas veicināja Āraišu ezerpils kā populāra un iecienīta, unikāla kultūrvēsturiska objekta tālāku izveidi un attīstību. Āraišu ezerpils komplekss kļuva par vienu no iecienītākajiem tūrisma objektiem Latvijā gan pašmāju, gan ārzemju tūristu vidū (ap 35 000 apmeklētāju sezonā). Kopš 2008. gada Āraišu arheoloģiskais muzejparks ir VA "Latvijas Nacionālais vēstures muzejs" struktūrvienība.

Ceļvedī "Āraišu arheoloģiskais muzejparks" 98 lpp. ietverts Āraišu arheoloģiskā muzejparka objektu raksturojums un to izpētes vēsture, Āraišu ezerpils celtniecības procesa rekonstruētais apraksts, tās iemītnieku ikdienas dzīves un darbības apraksts. Tekstu papildina ilustratīvais materiāls - vairāk nekā 60 attēli: zīmējumi, kuros atainota arheoloģiskā procesa gaita un muzejparka objekti, fotogrāfijas un kartes.

Jānis Apals ir viens no Eiropas brīvdabas arheoloģisko muzeju apvienības dibinātājiem, arī Eiropas kultūras programmas projekta "Dzīvā arheoloģija" dalībniekiem, Āraišu Ezerpils fonda dibinātājs.

Āraišu muzejparks ir kultūrvēsturisks piemineklis, kas atrodas Cēsu rajonā. Tajā ietilpst akmens un bronzas laikmeta ēku rekonstrukcijas, ezerpils - seno latgaļu apdzīvota vieta 9.-11. gs., kā arī Livonijas laika pilsdrupas.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form