close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Neticamais stāsts par Džeimsu Dīnu, iesākās 1953. gada rudenī, kad žurnāls „Cosmopoliten” bija publicējis viņa fotogrāfijas – aktieris, līdzīgs Bruklinas mafioziem: ar cepuri galvā un cigāru zobos, cieši apskauj seksapīlas meičas. Tas tika izdarīts pēc kinostudijas, kurā šobrīd filmējās Dīns, pasūtījuma, jo radās nepieciešamība sagraut pieaugošās baumas par uzlecošās zvaigznes netradicionālo seksuālo orientāciju. Kinokompānijas bosi aizgāja savā izdomā vēl tālāk – viņi paziņoja par Dīna saderināšanos ar jauno kinoaktrisīti Annu Fizollī, bet pašam Dīnam par to visu bija nospļauties. Ne Anna, ne jebkāda cita sieviete nespēja iekustināt viņa sirdi, pat visi Natālijas Vudas centieni bija ne vairāk kā sērkociņu mešana ugunskurā – absolūti nekas nemainījās. Dīna uzmanība bija pievērsta Marlonam Brando un ja ne Brando nosodījums Džeimsa Dīna dzīvesveidam, laikam tā arī nekad Dīns nebūtu pievērsies attiecībām ar pretējo dzimumu. Kādā jaukā dienā Dīns nolēma pierādīt savam draugam, ka ir īsts vīrietis, taču šīs apņemšanās sekas noveda pie visai savāda fināla.

Tajā laikā, viens no Holivudas seksa simboliem bija Ursula Andresa, sieviete – uguns ar neieņemamam bastionam līdzīgajām krūtīm. Un pilnīgi negaidīti šāds cietoksnis kļuva par Džeimsa Dīna apsēstības objektu – iespējams, ka tā bija hipnoze, bet varbūt Dīns nemaz nebija tik bezcerīgs. Neskatoties uz Ursulas saderināšanos ar Bilu Kousu, Dīns uzsāka demonstratīvu viņas aplidošanu un saņēma savu jūtu izpausmēm atbildi ar nepārprotamu mājienu uz iespējamu tuvību. Džeimss bija pārliecināts, ka pilsētas ir jāieņem triecienā. Kādreiz bērnībā, salasījies romānus, kuros laupītāji, riskēdami ar savām dzīvībām rāpjas pa stāvām sienām, lai iekļūtu skaistuļu gultās un nolaupītu viņu nevainību, Džeimss šobrīd apzinājās, ka Ursulai jau sen vairs nebija ko laupīt. Taču ideja par iekļūšanas veidu viņas mājā Dīnam iepatikās – veikls ķermenis, apķērīgs prāts, nedaudz viltības – tas arī viss, kas bija nepieciešams plāna īstenošanai un šo īpašību Dīnam netrūka.

Tajā naktī Ursula ar savu līgavaini dusēja dziļā miegā pēc nesen beigušās ballītes un neko nenojauta par „dumpinieka bez iemesla” iecerēm viņu mājas apmeklēšanā. Ausu aizbāžņi, naktsklapes uz acīm – ar to pietika, lai viņi neko nedzirdētu un neredzētu, bet ja tam vēl pievieno līgavas miega zāles un līgavaiņa viskiju, tad apkārt iestājas patiess kapu klusums.

Kad Dīns ielīda aktrises mājā jau bija dziļa nakts.

Gaisma bija izslēgta un, esot pilnīgā tumsā, Dīns aizlavījās līdz virtuvei, lai apsēstos uz krēsla un izdomātu tālāko rīcības plānu. Uz galda atradās neizdzerta glāze – cik saprotams, tur atradās alkohols un tāpēc piepildījis to no līdzpaņemtās pudeles, drosmei izdzēra glāzi vienā rāvienā. Huligāna fantāzija deva Dīnam nepieciešamos norādījumus – novilcis kreklu, bikses un zeķes, viņš pilnīgi kails iekļuva guļamistabā un ieslīdēja zem segas pie Ursulas. Viss bija paveikts tik delikāti, ka sieviete uz šādu darbību nekādi nenoreaģēja. Dīns pieskārās Ursulas krūtīm – viņa sakustējās un atmetusi labo roku sajuta zem tās vīrieša ķermeni. Zem kreisās rokas arī bija sataustāms vīrietis. Pat esot miegā, viņas saprāts atteicās saprast šīs Morfeja nerātnības un tāpēc atvērusi acis, Ursula pārliecinājās, ka pa labi un pa kreisi ir pa vīrietim – loģiski spriežot, kādam no tiem bija jābūt liekam.

- „Ursula, tas esmu es”, nočukstēja Dīns. Laikam tikai viņa mierīgā balss un alkohola izgarojumi atturēja Ursulu no skaļa kliedziena. - „Ko tu šeit dari?” ar ārprāta izmisumu balsī atčukstēja viņa, „Tūlīt pat ej projām. Ja Bils pamodīsies viņš tevi nositīs!”

Tagad pienāca Dīna kārta izjust ārprāta izmisumu – ielīdis gultā viņš nokļuva lamatās, bailes paralizēja piedzīvojumus alkstošo mīlnieku un aizturējis elpu, Dīns uzmanīgi piecēlās no gultas un nozuda atpakaļ virtuvē. Sirds dauzījās kā negudra, acu priekšā viss viļņojās un, ieraudzījis uz virtuves galda gandrīz pilnu pudeli, Džeimss pielējis pilnu glāzi, iztukšoja to līdz dibenam. Alkohols bija kaut kāds skābens, taču Džeimss ielēja sev vēl. Viņa ķermenis drebēja un no malas varētu padomāt, ka Dīns raud, taču īstenībā viņš smējās – viss notiekošais likās neiedomājami komisks. Taču Ursula, kā gaidīja Džeimss, nenāca. No bailēm vai arī no piedzīvotā pārsteiguma viņš pat piemirsa savas ierašanās mērķi. Dīns ielēja vēl, izdzēra un pretēji visiem rakstītajiem un nerakstītajiem noteikumiem devās atpakaļ uz guļamistabu. Kad Ursula ieraudzīja Dīna apveidus guļamistabas durvīs, viņu pārņēma izmisums, taču neliekoties traucēties, Dīns mierīgi pienāca klāt un apgūlās uz pašas gultas malas.

- „Es neiešu prom, kamēr tu mani nenoskūpstīsi”, čukstēja Dīns. Tā jau bija šantāža! Atrodoties starp diviem vīriešiem, Ursulai nebija izvēles un viņa piekrita. - „Tikai apsoli, ka tūlīt pat iesi projām!” piebilda viņa un uzgūlusies Dīnam, piespieda savas lūpas viņa lūpām. Dīns jutās kā septītās debesīs, kaut gan vēsture noklusē ko īstenībā tajā brīdi sajuta viņš. Lai vai kā – gribētais tika panākts.

Romantisko ainu pārtrauca līdzās guļošā Bila sakustēšanās un pirms viņa elpa atjaunojās mierīgā ritmā, Ursula iebakstīja Dīnam sānā: - „Ej prom, tu taču apsolīji!”

Dīns nekustējās. Ursula sapurināja viņu un tad ieknieba Dīnam rokā – uz puiša sejas nepakustējās ne vaibsts. Ursula viņu vēlreiz pagrūda un tad uzlikusi roku uz viņa sirds sajuta, ka tā nepulsē.

Ursula Andresa bija pieredzes bagāta sieviete. Viņa uzmodināja savu līgavaini.

- „Bil, man nepieciešams ar tevi steidzami aprunāties manas draudzenes Elizabetes sakarā”, iesāka viņa, „Lieta ir patiešām nopietna. Viņai ir notikusi nelaime.” - „Kas, pie velna, ir Elizabete?” uzmodies nesaprata Bils. - „Līza Teilore”, paskaidroja Ursula. Un pastāstīja skumju stāstu par savu draudzeni: par to, kā pie viņas nakts vidū ielīda viņā iemīlējies vīrietis, iegūlās gultā pie viņas un vīra un tur arī nomira. „Ko tu ieteiktu Līzai, ja būtu viņas vietā?” painteresējās Ursula. - „Es viņas vietā visu godīgi izstāstītu vīram.” atbildēja Bils. - „Nu lūk, arī es tev visu esmu godīgi izstāstījusi”, izdvesa Ursula, ieslēdza nakts lampiņu un pavēra vaļā segu – uz gultas gulēja kails Džeimss Dīns. Bila seja kļuva tumši sarkana. - „Tu man pats ieteici būt godīgai”, atgādināja viņa, baidoties no Bila iespējamās reakcijas. Viņi abi kopīgi apskatīja Dīnu, pulss nebija sataustāms, ķermenis bija pavisam auksts. - „Ko mums darīt?” ar vieglu histēriju balsī apjautājās Ursula. - „Mēs viņu neesam nogalinājuši, tāpēc mums nav ko uztraukties.” Atbildēja Bils, „Viņš pats ielīda pie mums naktī, kā zaglis, pie tam neviens svešs to neredzēja. Mums vajag aiznest viņu un nolikt pie baznīcas, gan jau kāds viņu tur atradīs un aizvedīs uz morgu, bet tur padomās, ka Dīns nomiris uz ielas.”

Ursula atviegloti uzelpoja. Viņi apģērba Dīnu un aiznesa līdz baznīcai, kur atstāja ķermeni uz trepēm. Atgriezušies mājās, Bils un Ursula jutās nelāgi, likās, ka kāds ir izspēlējis ar viņiem ļaunu joku. Pirmais neizturēja Bils.

- „Dārgā, tas nav pareizi. Mums tomēr jāiet uz policiju un viss jāizstāsta. Mēs ne pie kā neesam vainīgi un mums noticēs. Nevar pamest Dīnu uz ielas kā suni, tas nav pareizi.” Ursula piekrita un viņi devās uz policiju. Dežūrējošais detektīvs aizsūtīja patruļu, lai pārbaudītu liecību un drīz vien pa rāciju tika saņemts apstiprinājums – ķermenis bez dzīvības pazīmēm patiešām ir atrasts. Ursula un Bils atviegloti uzelpoja, taču prieki bija pāragri – detektīvs nenoticēja nevienam viņu abu vārdam. Ja līgavainis atrod līgavas gultā mīļāko, ir skaidrs, ka viņš to nogalina, bet noticēt, ka mīļākais ierāpjas gultā, kurā guļ arī līgavainis – izklausījās galīgi aplami. Tāpēc pārīti aizturēja.

Ursula nolādēja Bila līdzjūtību pret līķi. Aktiera ķermeni nosūtīja uz tiesa medicīnas ekspertīzi – dežūrējošais patologanatoms bija pilns kā mārks. Dīnu izģērba un viņa nedzīvajam ķermenim pieskārās skalpeļa asmens. Pateicoties izdzertajam alkohola daudzumam, ārsta roka nodrebēja un skalpelis noslīdēja pār Dīna roku, atstājot tur garu, bet ne pārāk dziļu brūci. Dīns pielēca sēdus un iekliedzās mežonīgā balsī. Dzērušais ārsts zaudēja samaņu, bet Dīns, ieraudzījis apkārt sakrāmētos līķus, iekliedzās vēlreiz. Atskrēja sanitāri un policija, kuri kļuva par lieciniekiem aktiera augšāmcelšanās brīnumam. Ieradās arī detektīvs, kurš bija aizturējis Ursulu un Bilu.

Atkārtotajā nopratināšanā Ursula atcerējās, ka virtuvē uz galda bija atstājusi pudeli ar miega zālēm un glāzi, bet Dīns apstiprināja, ka bija vairākkārtīgi dzēris no tās. Bilde tapa skaidra. Visi apmierināti izklīda, taču vienīgais neapmierināts palika Dīns – viņš tika atrasts nevis sievietes gultā, bet uz baznīcas kāpnēm.

P.S. Šis notikums netika izziņots plašākai publikai, kinostudijas bosi izdarīja visu, lai noklusētu šo neticamo stāstu. Tāpēc arī šo rindiņu autors neuzņemas atbildību par rakstītā 100% atbilstību patiesībai, bet kas zina – varbūt, ka tā varēja notikt?

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form