(veltījums visām sektām Latvijā)

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vasara, āra kafejnīca. Pie galda sēž briļļains vīrelis uzvalkā un ēd zupu. Kafejnīcas teritorijā ienāk bārdains vīrietis – viņa garie mati draiskulīgi pland, bet garo apmetni, kurā svešinieks bija ietinies, rotāja nesaprotamas zīmes. Svešinieka vārds bija Meistars.

Meistars: (bez uzaicinājuma apsēdies pretī vīrelim) Laba diena! Vai es nepatraucēšu jūsu barības uzņemšanai?
Vīrelis: (ļoti kautrīgi) Ko jūs! Pievienojieties, lūdzu! (pasniedz šķīvi)
Meistars: (labsirdīgi smaidot) Nē, nē, paldies. Es tādas draņķības neēdu.
(neveikla pauze, kuras laikā Meistars cītīgi aplūko vīreli)
Meistars: (ieinteresēti) Starp citu, es te skatos uz jums… Vai jūs gadījumā neesat lohs?
Vīrelis: (kautrīgi) Cik jūs esat acīgs… Esmu pilnīgs lohs, neaptēsts zābaks un pamuļķis.
Meistars: Burvīgi, burvīgi… Sakiet, vai jūs gadījumā nevēlaties atnākt pie mums uz sanāksmi, lai gremdētos īstenā ticībā?
Vīrelis: (pavisam kautrīgi smaidot) Vai tā ir taisnība – jūs mēģiniet mani ievilināt savā sektā?
Meistars: (ar lepnumu) Jā!
Vīrelis: Vai jūs man varētu pastāstīt, ko mēs tajā sektā darīsim?
Meistars: (lietišķi) Nu, viss kā parasti. Iesākumam jūs nozombēs, bet pēc tam jūs pārrakstīsiet savu dzīvokli uz mūsu garīgā līdera vārda. (aizdomīgi) Jums taču ir dzīvoklis?
Vīrelis: (ar lepnumu) Jā, trīsistabu. Ir vēl arī garāža. (kautrīgi) Mašīnas nav – es to uzpirksteņos nospēlēju.
Meistars: (samērā vienaldzīgi) Nu gan elles grāpji!
Vīrelis: (viegli saskumis) Ko padarīsi, jums konkurence ir pārāk liela. Mūs, lohus, uz pirkstiem var saskaitīt, bet tādi kā jūs ir tūkstošiem.
Meistars: (gandarīts, ar lepnumu) Taisnība. (nopūšas) Taču šajos laikos mums – lētticīgo ļautiņu meklētājiem, nav viegli. Ak, atceros liesmainos 90-tos gadus…
Vīrelis: (kautrīgi iesmejas) He, he, jūs vēl "Auseklīti" vai "Banka Baltija" atcerieties…
Meistars: (sapņaini) Jā, jā, bija laiciņš.
(abi pasmejas. neveikla pauze)
Meistars: (aktīvi pastūmis uz vīreļa pusi pēkšņi uzradušos grāmatu kaudzīti) Starp citu, gribētu jums piedāvāt palasīt mūsu literatūru. Tur viss ir ļoti neskaidri, miglaini un neloģiski sarakstīts.
Vīrelis: (ar prieku sācis šķirstīt vienu bukletu) Dievinu šāda veida grāmatiņas.
(neliela pauze)
Vīrelis: (ar interesi) Man ir kāds jautājums. Nu atņemsiet man visu naudu, pārrakstīsiet uz sevi manu īpašumu. Bet tālāk ko?
Meistars: (lietišķi) Nu, jums paveras plašs darba lauks. Jūs varat kļūt par bomzi, varat pakārties, varat tāpat kā es staigāt pa ielām un diedelēt naudu…
Vīrelis: (ieinteresēts) Vai seksuāla rakstura ekspluatācija arī ir gaidāma?
Meistars: (mierinoši smaidot) Būs. Noteikti būs.
Vīrelis: (aizdomīgi) Nepiemānīsiet?
Meistars: Nekādā gadījumā. Nu ko, tad uz tikšanos mūsu sektas sanāksmē.
(Meistars pieceļas un paskatās uz galdu)
Meistars: Es atvainojos, skatos jums te mobilais telefons ir – labs modelis. Vai atļausiet man no tā piezvanīt?
Vīrelis: Protams! Bet uz kurieni jūs zvanīsiet?
Meistars: (izklaidīgi) Uz Melburnu. Pilsētas numurs. Ilgāk par kādām divām stundām saruna diez vai sanāks..
Vīrelis: (kautrīgi) Tādā gadījumā, es aiziešu līdz bankai un aizskaitīšu uz sava telefona kontu vairāk naudas – lai pietiek jūsu sarunai.
Meistars: (laipni) Paldies jums. Bet atcerieties – kad jūs būsiet atpakaļ, manis te vairs nebūs. Un telefons arī.
Vīrelis: (iztapīgi) Nekas, nekas, tas ir ļoti labs modelis un jūs to varēsiet izdevīgi pārdot.
Meistars: Paldies, jūs esat ļoti labsirdīgs cilvēks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form