Es negribu, lai vārdiem

Tu mīļi glaimotu.

To ļaudis pamanītu,

Un tie mūs apskaustu.


Lai divās sirdīs aprakts

Guļ mūsu noslēpums,

Priekš manas laimes pietiek

Viens acu uzmetums.


Tavs vienīgs skats daudz vairāk

Kā simtiem vārdu teic;

To saprotu, un laimē

Sirds līgot nenobeidz.


Man nebij liktens lēmis

Pie krūtīm tevis spiest,

Bet ievainotu sirdi

Līdz kapa malai ciest.


Tam dzīvība nav salda

Un nāve - briesmīga,

Kam cerība un laime

Ir jaunam laupīta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit