close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Es negribu, lai vārdiem
Tu mīļi glaimotu.
To ļaudis pamanītu,
Un tie mūs apskaustu.

Lai divās sirdīs aprakts
Guļ mūsu noslēpums,
Priekš manas laimes pietiek
Viens acu uzmetums.

Tavs vienīgs skats daudz vairāk
Kā simtiem vārdu teic;
To saprotu, un laimē
Sirds līgot nenobeidz.

Man nebij liktens lēmis
Pie krūtīm tevis spiest,
Bet ievainotu sirdi
Līdz kapa malai ciest.

Tam dzīvība nav salda
Un nāve - briesmīga,
Kam cerība un laime
Ir jaunam laupīta.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form