AFI
Foto: Jānis Naglis

“Nedomāju, ka Privatizācijas aģentūras (PA) padomes locekļu balsojumu par 3% akciju pārdošanu par sertifikātiem var saistīt ar Šķēles un Lemberga vienošanos,” pavēstīja PA ģenerāldirektors Jānis Naglis, atbildot uz DELFI internetkonferencē saņemto lūgumu komentēt laikrakstā “Diena” izskanējušo viedokli, ka notikumi ap LG akciju privatizāciju norāda uz tā saukto “oligarhu vienošanos”.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Ja Šķēle un Lembergs būtu vienojušies par “Latvijas gāzes” (LG) akciju iegādi, tad Ventspils uzņēmumi nebūtu piedalījušies akciju pirkšanā par naudu un nebūtu nopirkuši pēdējā izsolē aptuveni 200 000 akciju par cenu 12.51 Ls,” skaidroja Naglis.

DELFI konferencē “Kā privatizēt LG atbilstoši sabiedrības interesēm?” Naglim nācās atbildēt uz visai kritiskiem portāla apmeklētāju jautājumiem, kas liecināja, ka pašlaik Latvijas sabiedrība aizdomīgi lūkojas uz kompānijas “Itera” vēlmi iegūt lielāku kontroli pār LG.

Atbildot uz jautājumu, vai gāzes piegādātāju “Iteras” un “Gazprom” kontrole uzņēmumā nenovedīs pie situācijas, kad LG nāksies iepirkt gāzi par paaugstinātām cenām, Naglis mierināja, ka “LG tiek vadīta, atbilstoši starptautiskiem biznesa standartiem, peļņas griestus regulē gāzes tarifu padomes lēmumi, savukārt piegādāto gāzes cenu diktē mazuta cenas pasaules biržās.” Bez tam Naglis piebilda, ka akcionāru izmaiņas neesot par pamatu valdības apstiprinātajai gāzes tarifu maiņai, jo “tarifus mūsu valstī gāzei apstiprina tarifu regulēšanas padome”. Naglis skaidroja, ka “lēmumu pieņemšana LG akcionāru starpā pilnsapulcēs notiek atbilstoši akcionāru līgumam. Akcionāru līguma dalībnieki ir “Gazprom”, “Ruhrgas”, “E.ON.Energy” un Latvijas valsts. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, vai “Itera” palielina savu klātbūtni LG kā akcionārs, tā neietekmē lēmumu pieņemšanu svarīgākajos jautājumos - investīciju lēmumi, peļņas sadale un citi.”

“Šādu lēmumu pieņemšana būs nākošos vēl 17 gadus, ja dalībnieki nepieņems lēmumu par akcionāru līgumu grozījumiem. Arī Latvijas valstij ar kaut vai 1 palikušo akciju būs iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu pilnsapulcē tādā pašā mērā, kā citiem akcionāriem,” piebilda Naglis.

Kontekstā ar LG akcionāru struktūru, kāds DELFI lasītājs norādīja uz, viņaprāt, pārāk “draudzīgām” vācu un krievu akcionāru attiecībām, ko Naglis komentēja sekojoši: “Ir būtiski uzņēmuma vadībai izdarīt visu nepieciešamo, lai attiecības akcionāru starpā būtu ja ne draudzīgas, tad vismaz lojālas. Tad sabiedrība savā attīstībā var tikai iegūt.”

Daži DEFLI lasītāji pārmeta Naglim, ka piedāvāt daļu no atlikušajām valsts akcijām par sertifikātiem tomēr būtu bijis lietderīgāk. Naglis turpretī atbildēja, ka “nekādā ziņā nevarētu piekrist, ka ministru prezidenta Bērziņa pieņemtais lēmums par 3% akciju pārdošanu par privatizācijas sertifikātiem apturēšanu būtu kaitniecisks valsts interesēm.”

Komentējot DELFI lasītāja piedāvājumu tomēr pārdot vēl LG akcijas par sertifikātiem, nosakot akciju iegūšanas limitus vienai personai, PA ģenerāldirektors norādīja, ka PA valde jau esot realizējusi publiskā piedāvājumā par naudu visas privatizācijas noteikumos paredzētās akcijas.

“Ja mēs runājam par akciju sadalīšanu kvotās, jāpiezīmē, ka tie būtu tikai tirgus kropļojumi un investori, kuriem būtu vēlme palielināt savu ietekmi privatizējamā kompānijā, atrastu citus veidus, kā iegādāties šīs akcijas - kaut vai, izmantojot profesiju, ko sauc "latvietis". Pat, ja būtu limits 100 akcijas, viņi nopirktu šādus 1000 šādus mazos investorus. To parāda ļoti daudzi piemēri, kad valsts noteica attiecīgus ierobežojumus kontroles nodrošināšanai mežu izstrādē, ostās un citur,” stāstīja Naglis.

Uz jautājumu, vai atlikušo akciju daļas piedāvāšanu par sertifikātiem ir ieteikušas biznesa struktūras, kuru īpašumā ir uzkrājušies daudz privatizācijas sertifikātu, Naglis atbildēja, ka PA neesot saņēmusi šādus priekšlikumus no neviena no potenciālajiem akciju pircējiem. Tiesa, šāda Nagļa atbilde neizslēdz neoficiālu iespēju, ka notikušas neoficiālas pārrunas.

Naglis gan uzsvēra, ka viens akcionārs – “Gazprom” – ir iebildis pret jebkādu akciju pārdošanu, tai skaitā par sertifikātiem: “”Gazprom” kategoriski iebilda pret valstij piederošo akciju jebkādu pārdošanu, uzskatot, ka valstij ir ļoti būtiski saglabāt akcijas, balstoties uz Krievijas pieredzi, kas dod iespēju kompānijai diktēt noteikumus valdībai.”

Uz jautājumu, kā atrisināsies jautājums par iespējamo tiesas procesu starp LG un Latvijas valsti, Naglis atbildēja, ka, viņaprāt, šāds tiesas process vispār nenotiks. “Ja LG izraudzītie advokāti rūpīgi iepazīsies ar līguma noslēgšanas nosacījumiem, tad viņiem atkritīs vēlme doties uz Stokholmas starptautisko arbitrāžu,” skaidroja Naglis. “Otrs apstāklis, kas varētu veicināt atteikšanos no tiesas, ir Ekonomikas ministrijas gatavotās izmaiņas Enerģētikas likumā, kas tiek gatavotas, balstoties uz Pasaules bankas ekspertu ieteikumiem, proti: tarifu atbrīvošana lielajiem gāzes patērētājiem un gāzes tirgus pieejamības noteikšana citiem piegādātājiem.”

Prognozējot akciju cenu nākošajā LG izsolē Rīgas Fondu biržā, Naglis teica, ka tā “būs starp 5.68 un 12.51 Ls par akciju” – tātad starp noteikto sākumcenu (pēdējo sešu mēnešu vidējo cenu biržā) un iepriekšējās izsoles “rekordcenu”.

Pilnu konferences tekstu lasiet conference.delfi.lv!

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form