Novelc kurpi un noglāsti savu smirdīgo zeķi,

kad pulkstenis būs nositis

tavu kaimiņu trīspadsmitajā stāvā

pēc Jaungada vecajā mēnesī.

Melni kaķēni, sadzirdējuši simfoniju,

kakās raibas molekulas,

bet kanārijputniņi uzmetīsies

jāšus uz tavām kārpām...

tu pusdienās ēdīsi savu sieviešu acis,

piegraužot kaulainās atstāto,

zilganiem oļiem grantēto ceļu

uz gruntsūdeņiem.

Bet neskumsti un negaudo

kā stikla caurule, kas iemontēta

visvarenajam anālajā atverē,

ar aizskrūvēto galu uz augšu.

Matiņi uz taviem stilbiem

lieksies taisnā leņķī

pret gravitācijas likuma

nomocītajiem senču kauliem.


Un tikai tad sāksies.

Apelācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit