Viens no ceturtdien Jelgavas domes sēdes darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem ir par Ledus sporta skolas dibināšanu. Kā paredz statūti, tajā tiktu realizētas gan hokeja, gan daiļslidošanas, kērlinga un slidotapmācības programmas. Seši deputāti "par" un tikpat daudz "pret" - šāds "neizšķirts" bija iepriekšējā domes sēdē, un tā nu lēmumu pieņemšanas "spēles" turpinājums tika pārcelts uz šā mēneša sēdi. Piedāvātais lēmumprojekts gan paredzēja dibināt Jelgavas Ledus sporta biedrību, kuras paspārnē varētu veidoties jau minētā Ledus sporta skola.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Vienam no toreizējiem «pret» balsotājiem, no Latvijas Pirmās partijas un Latvijas ceļa saraksta ievēlētajam Ivaram Krastiņam šķiet mazliet dīvaini, ka sākotnējās Ledus sporta biedrības vietā tagad parādījies cits nosaukums, bet skaidrs, ka koalīcijas deputāti lēmumprojektu centīsies «izdzīt cauri». Tāpat kā citi lēmumprojekta noraidītāji, viņš tajā saskatījis slēptu mērķi - iespēju gada laikā nodot jaundibināmās skolas rīcībā 450 tūkstošus latu, kuru daļa nonāks arī Ledus halles īpašniekiem, bet pašvaldībai, kā zināms, no šā īpašuma pieder tikai 31 procents.

«Argumentos minēto ap 160 hokejistu vidū ir ne tikai jelgavnieki, bet arī pārstāvji no apkārtējiem reģioniem un citām pilsētām,» I.Krastiņš bilst, ka tajā pašā laikā Jelgavas Bērnu un jaunatnes sporta skolai, kur ap 500 audzēkņu nodarbojas dažādos sporta veidos, nav šāda finansiāla atbalsta.

«Vairāk tiek peldēšanas sporta skolai, jo ūdens ir dārgs, bet vai mēs varam atļauties vēl vienu šādu dārgu prieku?» retoriski jautā I.Krastiņš. Viņa viedoklis - līdzekļus vajadzētu dalīt vienlīdzīgi starp visu sporta veidu audzēkņiem, nosakot arī prioritātes. Kāpēc hokejs, bet ne, piemēram, BMX, kur jelgavniekiem ir jau tradīcijas, kur Latvijai olimpiskā zelta medaļa?

«Ja pašvaldībai Ledus hallē būtu kaut kontrolpakete, tad būtu pamats nopietnām investīcijām, bet tagad - varbūt aiz šiem mērķiem stāv kādas interešu grupas,» bilst opozicionārs.


Viens no Ledus skolas dibināšanas atbalstītājiem domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš «Ziņām» stāsta, ka ideja nav jauna - jau labu laiku meklēts risinājums, kā apvienot vienotā sistēmā jaunos hokejistus un daiļslidotājus, kuri mācās pašvaldības finansiāli atbalstītajās 3.pamatskolas sporta klasēs un trenējas pēc atsevišķas programmas, ar censoņiem no citām vispārizglītojošajām mācību iestādēm, kas Ledus hallē darbojas hokeja kluba «Zemgale» treniņgrupās, jo galu galā sacensībās visi aizstāv Jelgavas krāsas.

«Ledus sporta skola kā vienota mācību iestāde, kas realizētu gan profesionālās ievirzes, gan interešu izglītības programmas, noņemtu pašreizējā modelī pastāvošās atšķirības un līdz ar to arī zināmu spriedzi,» domes priekšsēdētājs pārliecināts, ka Ledus sporta skola kalpotu bērnu un jauniešu hokeja tālākai attīstībai Jelgavā.

«Treniņgrupās tiešām ir bērni arī no citām pašvaldībām, bet šajā sakarā sporta skolai drīzāk būtu iespēja risināt finansiālās attiecības ar pašvaldību savstarpējiem norēķiniem,» paredz A.Rāviņš.


«Vecāki ir visus septiņus gadus vēlējušies šo skolu,» saka Inga Jansone, kuras divi dēli spēlē hokeja kluba «Zemgale» jauniešu komandās. Abi iepriekšējo sezonu beiguši ar Latvijas Bērnu un jauniešu hokeja līgas čempionāta medaļām, vecākais - Elvis - turklāt jau otro gadu ir savā vecuma grupā Latvijas labākais aizsargs.

«Līdz ar to būtu sakārtota, vienota gan treniņu, gan pārējā organizatoriskā sistēma - turnīri, transports, tērpi, apbalvošana,» Vecāku komitejas locekle Inga, kas bieži sponsoru meklējumos pārstāvējusi ne vien savu dēlu komandas, bet visa kluba intereses, arī šajā jautājumā pauž viedokli, kas veidojies, kopīgi dzīvojot līdzi bērnu centieniem.

Kā nozīmīgu sporta skolas plusu viņa uzsver iespēju, realizējot sertificētas programmas, pretendēt uz valsts finansējumu.

«Līdz šim viss balstījies uz vecāku entuziasmu un atsevišķu sponsoru atbalstu. Pašvaldības un valsts finansējums ļautu skolā iesaistīties arī talantiem no ģimenēm, kuru finansiālais stāvoklis līdz šim to liedzis,» hokejistu mamma spriež, ka tādējādi celtos arī komandu meistarības līmenis. «Varētu, līdzīgi kā peldēšanas skolā, veidot pēctecību, pēc slidotapmācības talantīgākos bērnus rosinot iesaistīties treniņgrupās,» gadu gaitā izsapņotās ieceres turpina uzskaitīt Inga.

Tas, ka Jelgavā hokeju spēlē arī bērni no citām pilsētām un rajoniem, viņasprāt, ir tikai pluss. «Ja kāds izvēlas vest savus bērnus uz šejieni, tas tikai apliecina labvēlīgo gaisotni, treniņu kvalitāti un to, ka vērts censties,» teic Inga. «Atveduši uz treniņu savas atvases, vecāki vai pusi dienas nodzīvo Jelgavā, tērē šeit naudu iepirkumiem un pakalpojumiem, tātad arī dod pilsētai labumu. Un dažs labs galu galā arī pārceļas uz dzīvi, kļūstot par jelgavnieku.»

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form