Jelgavā top Latvijā pirmais siltumtrases saistvads zem upes  (10)

SIA "Fortum Jelgava" valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa žurnālistus informēja, ka šādos apmēros tas ir Latvijā pirmais siltumtrases saistvads, kas tiek izbūvēts zem upes gultnes. Viņai bija zināmi piemēri, ka ko līdzīgu savulaik bija iecerējušas arī citas pilsētas, taču līdz galam tāda izbūve nebija īstenota.

Abu Lielupes krastu siltumapgādes sistēmu savienošanas projekta kopējās izmaksas ir 1 603 634 lati, no kurām Kohēzijas fonds (KF) sedz 512 782 latus. Saistvada kopējais garums ir 1,4 kilometri, bet zem Lielupes gultnes iebūvējamā posma garums ir 380 metri.

LEC Informācijas un sakaru tehnoloģiju departamenta direktors Valērijs Drozds apstiprināja, ka, arī pēc būvkompānijas pieredzes un tās rīcībā esošās informācijas, šis ir Latvijā pirmais šāda veida saistvads.

Drozds pastāstīja, ka urbšanas darbiem LEC piesaistīja apakšuzņēmēju no Itālijas, kas ir kompānija ar daudzu gadu pieredzi šādos darbos un bāzējas Venēcijā. Šodien žurnālistiem un pašvaldības pārstāvjiem tika demonstrēta zem upes izbūvētā drošības čaula, kurā būvnieki ievietos siltumtrases caurules.

Čaulas diametrs ir 700 milimetru, bet tajā ievietojamās siltumapgādes caurules iekšējais diametrs būs 400 milimetru, bet izolācijas diametrs - 560 milimetru. Tik plata diametra urbumus LEC sadarbībā ar partneriem īstenoja pirmoreiz. Patlaban zem upes turpināsies siltumtrases izbūve, kas abos krastos tiks savienota ar pilsētas siltumtrasēm.

Tehniski visilgāk notikuši sagatavošanās darbi, kam būvnieki pateicīgi AS "Jelgavas cukurfabrika", kas būvlaukumam atvēlējusi tai piederošo bijušās cukurfabrikas teritoriju. Vispirms tika izurbta trase zem upes gultnes. Pēcāk šo urbumu paplatināja, un pēc tam tajā tika ievilkta čaulas caurule. Ja urbšana un trases paplatināšana un sagatavošana ilga vairākas dienas, tad caurules ievilkšana bijis jāīsteno nepilnas dienas laikā vienā paņēmienā un bez aizķeršanās.

LEC pārstāvis dalījās pieredzē, ka šāda pazemes saistvada izbūve zem upes gultnes aptuveni 400 metru garumā esot grūtāka, jo tehnoloģiski šis ir neliels attālums. Vieglāk būtu bijis izvilkt čaulu kaut metru diametrā, bet ap kilometru garā trasē. 400 metru attālums čaulas vilkšanai prasījis īpaši precīzu un sinhronu pacēlāju darbu, kas čaulas cauruli pirms ievietošanas urbumā pacēla gaisā un virzīja to urbumā atbilstoši vilcēja ātrumam.

Čaulā tiks iebūvēta vietējā ražotāja gatavota siltumtrase, jo siltumtrases caurules piegādā SIA "Poliurs" no Ozolnieku novada. Šim saistvadam uzņēmums gatavojis īpašas caurules ar pastiprinātu izolācijas slāni, kā arī ar īpašu drošinātāju bruņojumu, lai nodrošinātos pret siltumtrases cauruļu izolācijas bojājumiem, tās ievelkot čaulā.

Saistvada projekts tiek īstenots no šā gada aprīļa līdz 2013.gada 18.februārim, un šis projekts ir daļa no jaunās "Fortum" biomasas koģenerācijas stacijas projekta, kurš tiek īstenots no 2011.gada jūnija līdz 2013.gada 9.septembrim, pēc kā pabeigšanas koģenerācijas stacija nodrošinās 85% no Jelgavas centralizēti piegādātās siltumenerģijas daudzuma.

Cimdiņa pastāstīja, ka līdz šim Pārlielupi Jelgavā apkalpoja viena gāzes katlumāja, kas, par laimi, labi kalpojusi, jo apkurei Pārlielupē nav bijis rezerves iespēju. Abu pilsētas krastu savienošana siltumapgādi kopumā padarīs drošāku, tāpat tā izlīdzinās tarifus abos krastos.

"Centralizēti piegādātās siltumenerģijas ražošanā visefektīvākais risinājums ir ražot siltumenerģiju koģenerācijas procesā, kas nozīmē, ka līdztekus siltumenerģijai tiek saražota arī elektroenerģija. Tāpat efektīvākais risinājums ir izmantot vietējo kurināmo. Jaunā koģenerācijas stacija ļaus izpildīt visus šos nosacījumus, un tā būs pieejama visai Jelgavai abos Lielupes krastos," pauda Cimdiņa.

SIA "Fortum Jelgava" valdes priekšsēdētāja arī informēja, ka notikušas sākotnējās sarunas ar potenciālajiem šķeldas piegādātājiem, kas kliedējot jebkuras baumas un šaubas par šķeldas piegādēm. "Mēs noskaidrojām, ka faktiskie iespējamie piegādes apjomi ir četrreiz lielāki, nekā mums būs nepieciešams, un veidojas konkurss, kas kliedē jebkādas šaubas par šķeldas piegādēm," pauda Cimdiņa, piebilstot, ka jaunajā koģenerācijas stacijā viens katls būs piemērots arī zemas kvalitātes šķeldai.

Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS) klātesošos informēja, ka pašvaldībā iecere par abu Lielupes krastu siltumtīklu savienošanu lolota jau kopš Pasaules Bankas projekta laikiem ap 2000.gadu. Sākotnēji izskatīta versija būvēt siltumtrasi pie dzelzceļa tilta. Mērs pauda prieku, ka šī iecere beidzot būs piepildījusies un ka Jelgava ne tikai vēsturiski, bet arī tagadnē turpina tradīciju būt par vietu, kur jaunas tehnoloģijas tiek aprobētas pirmoreiz.

Rāviņš uzsvēra, ka patlaban, apkurē izmantojot gāzi, liela daļa naudas aizplūst uz "Gazprom" Krievijā, bet nākotnē šis līdzekļu apjoms stimulēs vietējos uzņēmējus, kas gādās vietējo kurināmo un varēs attīstīt savu biznesu.

Kā ziņots, topošajā koģenerācijas stacijā par kurināmo izmantos atjaunojamos energoresursus - šķeldu, mazinot atkarību no fosilā importētā kurināmā cenu svārstībām. Plānots, ka biomasas koģenerācijas stacija savu darbu sāks 2013.gada rudenī.

Gandrīz 50 miljonus latu vērtās koģenerācijas stacijas būvniecībā nav viena vadošā būvuzņēmēja, kurš izvēlētos apakšuzņēmējus - pārējo darbu veicējus. "Iepirkums mums ir sadalīts 70 vai vairāk lotēs, lai visiem Latvijā būtu iespējas un tiesības piekļūt šim projektam," iepriekš intervijā pastāstīja Cimdiņa.

Jau ziņots, ka enerģētikas kompānija "Fortum" divās jaunās biokurināmā koģenerācijas stacijās Jelgavā un Somijas pilsētā Jarvenpē investēs 160 miljonus eiro (112,45 miljonus latu), aģentūru LETA informēja "Fortum " preses pārstāve Guntra Matisa.

Jelgavā plānotās investīcijas sasniedz 70 miljonus eiro jeb 49,2 miljonus latu, un seši miljoni eiro (4,2 miljoni latu) projektam piešķirti no Eiropas Savienības struktūrfondiem.