Privatizējot lidlauka ēkas, "BaltDelAero" iemaksāja pašvaldībai 336 064 latus (80 procentus no tiem sertifikātos). Firmai bija nodoms lidlaukā attīstīt lidmašīnu apkalpošanu un, ieguldot 1,4 miljonus ASV dolāru, pat sākt ražot un izmēģināt reģiona ekonomikai izdevīgus aviācijas dzinējus. Taču deviņdesmito gadu beigās, sākoties Krievijas ekonomiskajai krīzei, iecerētais palika neīstenots.
"Mums nekāda lidlauka plātņu jaukšana nav prātā," laikrakstam sacīja SIA "BaltDelAero" īpašnieks, uzņēmējs no Ozolniekiem Ilgvars Lecis, piebilstot, ka viņš tomēr cer uz aviācijas attīstību Jelgavā.
Pirms minētā izlīguma noslēgšanas vairāk nekā desmit gadus lidlaukā valdīja pilnīga neskaidrība par tālāko attīstību. Tas sāka aizaugt ar brikšķiem. Taču beidzamajā laikā te iekārtojušies vairāki mazo lidmašīnu īpašnieki, kas paši iespēju robežās ir sakopuši lidlauka teritoriju. Izpletņlēcēju nodarbības šeit joprojām rīko Rīgas aeroklubs, kas izremontējis astoņdesmitajos gados celto ekskadriļas štāba ēku. Tuvākā perspeltīvā paredzēts izmainīt arī lidlauka apkārtni.
Kā "Ziņām" pavēstīja Jelgavas Attīstības un pilsētplānošanas pārvaldes vadītāja Gunita Osīte, Atmodas ielas apkaimē no Dobeles ielas līdz pilsētas attīrīšanas ierīcēm Lapskalna ielas galā paredzēts izbūvēt automaģistrāli.
Jelgavas lidotāju iniciatīvas grupa, ko pārstāv Jānis Pladars, stingri pastāv uz to, ka lidlaukā vajag saglabāt tagadējo pacelšanās - nolaišanās joslu, kuras garums ir ap diviem kilometriem, bet platums - 40 metri. Tādējādi šeit būtu iespējams izvērst lidotāju apmācību.
Iniciatīvas grupa vairakkārt ir tikusies ar pašvaldības izpilddirektora vietnieku Ļevčenoku un ir cerīgi noskaņota, ka, kopīgi sadarbojoties, izdosies saglabāt un attīstīt lielo lidlauku.