close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Vairs nespēju ievilkt elpu,
Un kustināt rokas un kājas.
Šeit esmu kā bezgaisa telpā,
Kopš atstāji manas mājas…

Nav prieka par pirmo sniegu,
Kas viegli laižas uz plaukstas,
Es naktīs vairs neaizmiegu
Pat tveicē man liekas auksti.

Kaut redzētu tuneļa galā,
Es cerību, mazu kā punktu.
Tā ļautu man dzīvot tālāk
Un bēdas no kalna stumtu..

Bet tās tikai iedomas klusas…
Man maksāt par kļūdām savām
Pat dzīves nepietiks visas…
Es nododos ciešanu skavām…
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form