Nāc paskaties, Helga aicināja Egonu virtuvē, nāc, paskaties. Viņi tūlīt būs klāt, un ko mēs teiksim? Egonu neinteresēja, ko viņi teiks viesiem. Helgai sen derētu saprast, ka vainīgiem jāsajūtas viesiem, kas iztraucē svešas mājas mieru, nevis tās likumīgajiem iemītniekiem.

Helga sauca vēlreiz. Egons atgrūda suņa mīlīgo purniņu un ieslidināja kājas čībās. Ko viņa brēc kā traka. Viņa iebrēcās vēlreiz: Egon, Egon, tas šķiņķis, tas šķiņķis, nāc ātrāk. Egons saausījās. Šķiņķis? Viņš neatcerējās, kad pēdējo reizi ēdis šķiņķi. Bet iegājis virtuvē, viņš uz gaļas dēlīša tiešām ieraudzīja mētājamies prāvu šķiņķa kluci.

Aizvainojums sažņaudza Egona krūtis. Nu, ko, domino spēlēsim, vai par dzīvi parunāsim? – viņš sāka provocēt sievu uz skandālu. –Pasaki, kas tas ir?
Helga neminstinoties atbildēja: tas ir šķiņķis viesiem. Un, kad tu mani esi barojusi ar šķiņķi? – acīm zvērojot, niknumā savilktām dūrēm pajautāja Egons. Bet mīļais, starp viesiem taču būs arī Valdis Savaldis, saproti pats, nevar viņu kaut kā…
-Kāds vēl Savaldis? Tu mani par muļķi uzskati?
-Ak tad greizsirdība! Redz, kur tas suns apraksts.
-Suns aprakts!?
-Jā, suns.
-Dārgā, pasaki, kur viņš ir aprakts, lūdzu pasaki.

Egons jau bija piemirsis aizvainojumu un lūdzās pie Helgas kājām. Viņa pazina saldās atriebības jūtas un nolēma vēl kādu laiku neatklāt Egonam, vietu, kurā viņa pilnmēness naktī bija aprakusi suņa galertu. Šobrīd Egons nepacietībā pats trīcēja kā galerts mēnesnīcā. Tikai acu vietā pietrūka oranžu burkānu ripiņu un bikšupriekšu nerotāja mārrutku pēdas.

Pie durvīm zvanīja pirmie viesi. Egons pietrūkās kājās, Helga nolaida metienam sagatavoto mārrutku burciņu. Šķiņķa uz gaļas dēlīša vairs nebija. Vīrs un sieva viens otru uzlūkoja ar aizdomām. Viesi jau spārdīja durvis, suns rēja, Egons ieķēries Helgai matos vilka viņu pa grīdu uz vannas istabu, Helga vilka sev līdz virtuves iekārtu.

Viesi aiz durvīm nolēma, ka mājās neviena nav un sasēduši uz kāpnēm, tina vaļā savus sviestmaižu sainīšus, lai klusumā un mierā ieturētu vēlīnas, neviesmīlīgu saimnieku netraucētas vakariņas. Valda Savalda sainītī atradās arī gabaliņš šķiņķa, kuru viņš dāsni izdalīja pārējiem. Egons un Helga siekalodamies lūrēja pa atslēgas caurumu uz viesu maltīti un netika gudri, kā tagad lai iznes miskasti ar suņa atliekām.