DELFI Dzejas dienu konkursā iesniegtie darbi
***


Kad Staburadze virsū kliegs

Par savu samirkušo tēlu,

Kad Garlībs zilo pasi ņems

No LRNP piektā stāva,

Kad Auseklis dzers baldrjāņus

Ik dienas un pirms darba,

Kad Rainis Esplanādē klusēs,

Ne jauksies katra dzejas darvā...

Tad celsies Laimdota un teiks:

"Mans mīļais Lāčplēsis vēl guļ,

Bet aicinu jūs visus celties!

Par Latviju un tautu laiks

Mums būt un savai dzīvei jaunu smelties!"



Ak, šie gredzeni ap rokām...


Muša pamodās rasotā rītā

Mušas gars ir pilns un smags

Mušai nav no kā bīties un traukties

Mušu visu ir pārņēmis fakss.


Fakss ir balts, un putekļains – palicis

Faksam papīri no mutes nāk

Faksa papīri nav tikai papīri

Faksa papīri ziņo par KNĀB.


KNĀBja gals ir tik ass

KNĀBim sava valsts niez

KNĀBis vienmēr ir labs

KNĀBis ir papīrs biezs.


Biezais papīrs, kas vēsta par valsti

Biezi salipis maliņā stāv

Biezais maks, kas uz galda ir nolicies

Biezam vīrietim kabatā nav.


Kabatā nedaudz ir naudas

Bet Kabata pilna ir jau

Kabatu piepilda gari, to mantas

Uz Kabatas valsts mušas mauj.



Sonets par graudiem


Tu, lūdzu, aizdod man kaut vienu pašu lasi!

Es pirkšu Če Gevaras kreklu, trīsgraudu un sapni.

Par manu seju tikai neuztraucies – apniks.

Šis gadusimts jau pilns ar Tavu rūpju masu.


Tu, lūdzu, neatdod nevienam savu pasi!

Ja to Tu zaudēsi, tad zaudēsi pat mani.

Un būsi bomzis katru rudeni un pavasari.

Un pirksi mazo trīsgraudu par lasi.


Gar mums vēl brauc tie lētie busi

Un vispārībā ir vēl galējības puse.

Bet to neviens vairs neredzēs kad tumsa.


Zem Če Gevaras krekla siltā trīsgraudu.

Pie notekas no rīta sapni sagrautu

Trīs bataljoni atradīs un

tumsa.



***


Ar laiku mēs novecojam

Un smirdam kā zivis.

Ap to pašu laiku

Mēs kļūstam par vīnu.

Tad rodas zils pelējums

Kā rokfora sierā.

Un tad arī paliekam reti

Kā antikvariāts.

Tad priekš kam mums nebriedums –

Brieduma vietā,

Ja viens ir vēl bezgaršīgs, bezsmaržīgs plienums?



***


Es ilgojos baigi pēc vecmammas smaržas.

- Tā mierina vakaros, satrauc no rītiem.

Zināja vecmamma savu īsteno smaržu –

Nebija nosaukuma, bet bija Dzīve.

Ja deputāti izjustu manas vecmammas smaržu –

Saeimā iestātos padomju laiki.

Ja sajustu kaimiņi –

Naktīs seksotu mazāk.

Ja uztvertu suņi –

Naktīs gaudotu mazāk.

Ja noķertu mamma –

Naktīs raudātu mazāk.

Kad nojaustu es –

Kļūtu liela kā zirnis.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit