DELFI Dzejas dienu konkursā iesniegtie darbi

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
***

Kad Staburadze virsū kliegs
Par savu samirkušo tēlu,
Kad Garlībs zilo pasi ņems
No LRNP piektā stāva,
Kad Auseklis dzers baldrjāņus
Ik dienas un pirms darba,
Kad Rainis Esplanādē klusēs,
Ne jauksies katra dzejas darvā...
Tad celsies Laimdota un teiks:
"Mans mīļais Lāčplēsis vēl guļ,
Bet aicinu jūs visus celties!
Par Latviju un tautu laiks
Mums būt un savai dzīvei jaunu smelties!"


Ak, šie gredzeni ap rokām...

Muša pamodās rasotā rītā
Mušas gars ir pilns un smags
Mušai nav no kā bīties un traukties
Mušu visu ir pārņēmis fakss.

Fakss ir balts, un putekļains – palicis
Faksam papīri no mutes nāk
Faksa papīri nav tikai papīri
Faksa papīri ziņo par KNĀB.

KNĀBja gals ir tik ass
KNĀBim sava valsts niez
KNĀBis vienmēr ir labs
KNĀBis ir papīrs biezs.

Biezais papīrs, kas vēsta par valsti
Biezi salipis maliņā stāv
Biezais maks, kas uz galda ir nolicies
Biezam vīrietim kabatā nav.

Kabatā nedaudz ir naudas
Bet Kabata pilna ir jau
Kabatu piepilda gari, to mantas
Uz Kabatas valsts mušas mauj.


Sonets par graudiem

Tu, lūdzu, aizdod man kaut vienu pašu lasi!
Es pirkšu Če Gevaras kreklu, trīsgraudu un sapni.
Par manu seju tikai neuztraucies – apniks.
Šis gadusimts jau pilns ar Tavu rūpju masu.

Tu, lūdzu, neatdod nevienam savu pasi!
Ja to Tu zaudēsi, tad zaudēsi pat mani.
Un būsi bomzis katru rudeni un pavasari.
Un pirksi mazo trīsgraudu par lasi.

Gar mums vēl brauc tie lētie busi
Un vispārībā ir vēl galējības puse.
Bet to neviens vairs neredzēs kad tumsa.

Zem Če Gevaras krekla siltā trīsgraudu.
Pie notekas no rīta sapni sagrautu
Trīs bataljoni atradīs un
tumsa.


***

Ar laiku mēs novecojam
Un smirdam kā zivis.
Ap to pašu laiku
Mēs kļūstam par vīnu.
Tad rodas zils pelējums
Kā rokfora sierā.
Un tad arī paliekam reti
Kā antikvariāts.
Tad priekš kam mums nebriedums –
Brieduma vietā,
Ja viens ir vēl bezgaršīgs, bezsmaržīgs plienums?


***

Es ilgojos baigi pēc vecmammas smaržas.
- Tā mierina vakaros, satrauc no rītiem.
Zināja vecmamma savu īsteno smaržu –
Nebija nosaukuma, bet bija Dzīve.
Ja deputāti izjustu manas vecmammas smaržu –
Saeimā iestātos padomju laiki.
Ja sajustu kaimiņi –
Naktīs seksotu mazāk.
Ja uztvertu suņi –
Naktīs gaudotu mazāk.
Ja noķertu mamma –
Naktīs raudātu mazāk.
Kad nojaustu es –
Kļūtu liela kā zirnis.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form