Varbūt kāds jau to teicis pirms manis. Katram sava jūra. Un visiem mums kopēja. Tā kas ir aiz smilšu dzeltenuma līnijas. Tā atdala divas no stihijām - zemi un ūdeni. Pār visu trešā - gaiss. Un vispār jau ideāli - Saule - kā uguns pirmelements - virs tās.
Neatceros kā pirmoreiz pieskāros jūrai. Noteikti bija sajūta, ka sāļa un liela. Ar laiku sajūtas kristalizējas. Paliek svarīgākais. Jūra kā mūžam mainīga un neizprotama. Esi iemīlējies un atkal stāvi jūras krastā, klausies, ko stāsta viļņu rotaļas. Gaidi atbildi? Nebaidies, atbildi atradīsi sevī ... Esi pazaudējis kādu? Apstājies jūras krastā un mazliet padomā kāpēc. Jūras zāles, medūzas pavisam reti, pastāstīs - viss bija vienkārši un tu zināji kas bija pietrūkstošais. Tikai baidījies atzīties - gan sev, gan jūrai - vajadzēja būt īstākam.

Mīlēties jūrā. Sāļais ūdens kā piederības zīme. Tas nav pārāk tik svarīgi. Rokās sadevušies ejiet ūdenī. Viļņi un divas kaijas debesīs. Kā liecinieki un dalībnieki. Pieskaries un ieskaties acīs. Kāpēc Tu esi šeit? Jūras dēļ mēs esam še. Cik lieliski ir skatīties mīļotajās acīs un just viļņus sev apkārt. Satver siltos gurnus un ļaujies viļņiem. Zini kas notiek devītajā vilnī? Nekas nenotiek, bet jūra visu aizskalo.

Jūra Latvija, latvietim? Ir divas - līcis un jūra. Līcis ir blakus, bet jūra ir īstāka. Tajā, kas aiz Kolkas ir vairāk brīvestības. Viļņi ir dziļāki, jūra izaicinošāka un bīstamāka. Bet mēs jau mīlam izaicinājumu.

Saule vienmēr riet jūrā. Tas ir svarīgi. Tāpēc arī jūra ir svarīga. Manī ... Tevī ... Vispār ... Ja ir mīlestība - ir atrasts 5 elements - šoreiz ne Mila Džovoviča, bet Tu ...

Tev arī tā?

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!