Nu ko, liksim galdā zivis un citus jūras gardumus?
Mencu iecienīja jau Pēteris I
Prasme pagatavot zivi augsti tika vērtēta jau antīkajos laikos. Tā balstījās uz to tautu, kuras apdzīvoja jūras un upju piekrastes, pieredzes un kulināru meistarību. Tieši senās Grieķijas uzplaukuma laikā attīstījās arī zivju kulinārijas meistarība. Teiksmā par argonautiem ir stāstīts par to, kā viņi devās uz nezināmo Eskvīnas Pontu (Melnā jūra) zivju meklējumos, jo grieķu tirgū trūka zivju.
Jūras zivis bija augstā cieņā Senajā Romā un Āzijā. Aristofans, kurš kādu laiku bija sūtnis persiešu galmā, rakstīja, ka persiešu cars bagātīgi apbalvoja katru, kurš izdomāja jaunu zivju ēdienu.
Īpašu uzmanību piesaista krievu virtuves zivju ēdienu šedevri. Grūti visas uzskaitīt, bet par visaugstvērtīgākajām pēc garšas īpatnībām uzskatīja storu dzimtes zivis.
Pirmā jūras zivs, kura padarīja bagātāku krievu virtuvi Pētera I valdīšanas laikā, bija menca. Francijā un Holandē mencu sauca atšķirīgi, atkarībā no apstrādes veida: kaltēta – štokfišs, sālīta – labardāns, svaiga – doroša. Ļoti interesants ir veids, kā senajā Krievijā ieteica uzglabāt svaigas zivis pārvadāšanai lielos attālumos: noķerto zivi pārdurt, apmērcēt ūdenī un vārtīt sniegā tik ilgi, kamēr tā apledo, pēc tam kraut vezumā. Šādi pārvadāšanai sagatavotas zivis sauca par makaniem.
Neēdot zivis, traucēta seksuālā potence
Zinātnieki noskaidrojuši, ka Grenlandes inuīti, kuri uzturā patērē daudz zivju, reti slimo ar sirds un asinsvadu slimībām. Vēlāk kļuvis zināms, ka šo apvidu iedzīvotāji, kuri patērē lielu daudzumu jūras produktu, daudz retāk slimo ar vēzi. Jāatceras gan, ka zivs nav panaceja: dažu slimību gadījumos vispār jāatsakās no atsevišķiem zivju ēdieniem. Interesanti, ka atsevišķas jūras veltes veselības labad nedrīkst lietot vairāku asinsgrupu nēsātāji. Piemēram, A (II) asinsgrupas īpašniekiem nav ieteicams uzturā lietot krevetes un kalmārus, bet AB (IV) asinsgrupai neiesaka krevetes.
Zivs taukiem piemīt īpašība nesarecēt nekādā temperatūrā, ekstraktīvās vielas, kuras atrodas zivī, veicina apetītes rašanos. Zivs ir veselīga gan bērniem, gan pieaugušiem cilvēkiem. Ārsti iesaka zivi kā ārstējošu pārtiku sirds - asinsvadu slimību gadījumos.
Tikai zivju un jūras zīdītāju taukos ir atklātas īpašas polinepiesātinātās taukskābes. Tādu nav ne augu taukos, ne sauszemes dzīvnieku taukos un ne piena produktos. Pēdējās simtgades laikā krasi samazinājies trekno zivju patēriņš, taču pieaudzis sirds un asinsvadu slimību, vēža, vielmaiņas un seksuālo traucējumu skaits. Acīmredzot ne velti pareizticīgo reliģija pieļauj zivs lietošanu uzturā gavēņa laikā.
Pie liesām zivīm (līdz 3 % tauku) pieder pollaks, jūras grundulis, salate, bute (plekste), karūsa, leduszivs, vēdzele, upes asaris, šelzivs, zandarts, menca, heks, līdaka. Šīs grupas zivis visbiežāk tiek izmantotas ārstnieciskajā uzturā.
Mēreni treknas zivis (3- 8 procenti tauku) – kuprainais lasis, karpa, ketlasis, ķilavas, plaudis, jūras asaris, reņģe, liesā siļķe, sīga, sams, stavrida, tuncis, ālants.
Pie treknām zivīm (8- 20% tauku) pieder lasis, Sibīrijas lasis, store, melnā āte, Klusā okeāna skumbrijlīdaka, sardīne, treknā siļķe, skumbrija.
Ļoti treknas zivis (līdz 30 % tauku) ir baltais lasis, nēģis, zutis. Pēdējo divu grupu zivis nav ieteicams lietot uzturā, ja ir aknu vai aizkuņģa dziedzera slimības.
Allaž jāatceras, ka uzglabāšanas laikā zivis ātri oksidējas nonākot saskarsmē ar gaisā esošo skābekli, gaismu un paaugstinātu temperatūru. Tāpēc tās labāk jālieto svaigā vai svaigi sasaldētā veidā. Veselībai ieteicamie zivju sagatavošanas veidi ir vārīšana, grilēšana un cepšana cepeškrāsnī. Zivi cept uz pannas gan nav ieteicams. Tādējādi tā kļūst ne tikai grūtāk sagremojama, bet zivs ārējā apvalkā veidojas kancerogēnās vielas.
Garneles – tuklu cilvēku uzturā
Varbūt, ka jūs svētku galdam neizvēlēsities zivis, bet tādas jūras delikateses kā garneles vai austeres? Tad nu iepazīsimies ar šīm jūras veltēm. Maziem vēzīšiem līdzīgi radījumi ir garneles, bet gliemežvākos paslēpušās austeres. Garneles satur aminoskābes, kuras palīdz asinīs šķīdināt holesterīnu. Tās satur ap 18 procentu olbaltumvielu, 1,5 procenti tauku, kuros ir daudz vērtīgo omegas grupu taukskābju. Tāpat kā citos jūras produktos, garnelēs ir daudz mikroelementu, minerālu, arī jods. 100 gramos tīrītu garneļu ir tikai 85 kilokalorijas (liellopu gaļā – 115). Tāpēc šī delikatese būs labs sabiedrotais cilvēkiem ar lieko svaru.
Garneles dzīvo gan jūrā, gan saldūdenī. Veikalā var iegādāties dažādu veidu garneles. Pirms to darīt, jāzina, ka tās var būt gan sārtas, gan gaiši pelēkas. Būtiski, lai uz tām nebūtu dzeltenu vai melnu plankumu. Parasti tās ir 5 līdz 30 cm garas. Lielākās ir vērtīgākas, mazākās – lētākas. Labas kvalitātes garnelēm nav izteiktas smaržas: ja nu vienīgi jūras aromāts. Tās astītei noteikti jābūt saliektai. Ja astīte ir atliekta, garneli uzturā lietot nav ieteicams. Ja iegādājaties garneles čaulā, svarīgi, lai tā būtu vesela.
Šīs jūras veltes nedrīkst pārvārīt. Ieteicams pagatavot salātos, ēst svaigas vai nedaudz apceptas uz sviestmaizes. Lai saglabātu garneļu izcilās garšas īpašības, tās nav ieteicams ilgi cept. Labi garšos, ja garneles pārliesit ar svaigi spiesta citrona sulu un majonēzi. Veikalos iegādājamas arī kūpinātas garneles, ko ieteicams lietot dažādos salātos.
Austeres kļūst par vēdera "ienaidniecēm"
Kopš seniem laikiem austeres tiek uzskatītas par ēdienu, kurš stimulē dzimumtieksmi. Tās uzturā lietojamas termiski neapstrādātas. Uztura zinātnieki, kuri mēdz agresivitātes, noguruma un citas pazīmes cilvēka uzvedībā skaidrot ar nogalinātu dzīvnieku gaļas ēšanu, austeres ierindo enerģētiski vērtīgāko produktu sarakstā. Austeru lietotāji mēdz teikt, ka viss atkarīgs no tā, kā tiek apēsta pirmā šī jūras velte. Ja to ir bail norīt, austeres var kļūt par vēdera "ienaidniecēm" uz mūžu.
Austeres uzturā lietojamas tikai dzīvas: par to liecina cieši sakļāvies gliemežvāks, ko diezgan grūti atvērt. Ja nevēlaties ēst "pliku" austeri, varat apslacīt ar citrona sulu. Taču pirms ēšanas to noteikti jāatdala no gliemežnīcas. Pareizākais veids, kā ieslidināt austeri mutē, ir pacelt pie lūpām gliemežvāka apakšmalu, atgāzt galvu un saturu ieliet mutē tā, lai tas viegli ieslīd kaklā, atstājot vienreizēju sajūtu. Nu ko, nav nemaz tik vienkārši nobaudīt šo jūras delikatesi? To arī nav vēlams viļāt pa muti vai kost.
Austeres nav treknas. To sastāvā ir tikai viens procents tauku. 100 gramos ir tikai 66 kalorijas. Tās ir bagātas ar olbaltumvielām un minerālvielām, D un B grupas vitamīniem. Austeres nedrīkst lietot kopā ar degvīnu.
Vēl piebildīšu, ka visplašāk jūras veltes – dažādas zivis, omārus, krabjus, krevetes un citus jūras gardumus varat nobaudīt Šrilankas ēdienkartē.