Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētās Igaunijas - Latvijas pārrobežu programmas projekta "Zilā karoga prasību nodrošināšana Baltijas Jūras reģionā" ietvaros Jūrmalā tika īstenota apmācības programma "Pirmā palīdzība glābējiem uz ūdens", portālu "Delfi" informēja Jūrmalas domes pārstāve Inga Blumfelde.
Septiņi projekta partneri - Igaunijas un Latvijas pašvaldības - uz glābēju apmācībām Jūrmalā nosūtīja 22 cilvēkus. Jūnijā, kad norisināsies apmācību otrā kārta, tie studenti, kas veiksmīgi nokārtos visus eksāmenus, saņems glābēju sertifikātus.

Jūrmalā ir vislielākais glābšanas staciju skaits Latvijā, kā arī liela pieredze glābšanas jomā. ES projekta "Bay Watch" ietvaros tika izstrādāta apmācības programma un tagad instruktori - Andris Kraulis, Pēteris Pētersons un Kaspars Karlsons apmāca un dalās pieredzē ar kaimiņiem.

Piecu dienu laikā instruktori apmācīja 22 glābējus gan baseinā, gan auditorijā. Auditorijā glābēji apguva pirmās palīdzības tehnikas, savukārt baseinā tiem bija jānokārto peldēšanas normatīvi un praktiskie vingrinājumi.

ES projekts "Zilā karoga prasību nodrošināšana Baltijas Jūras reģionā ("Beach Hopping")" tiek īstenots Igaunijas-Latvijas programmas ietvaros. Projektā piedalās septiņi partneri - divi no Igaunijas un pieci no Latvijas: Saulkrastu pilsētas ar lauku teritoriju dome kā vadošais partneris, Audru (Igaunija) pašvaldības dome, Carnikavas novada dome, Hēdemēstes (Igaunija) pašvaldības dome, Jūrmalas pilsētas dome, Liepupes pagasta pašvaldība un Salacgrīvas pilsētas ar lauku teritoriju dome.

Projekta galvenie mērķi ir drošība pludmalē, apmaiņa pieredzē, kas tika gūta "Bay watch" projekta ietvaros, kā arī šis pieredzes nodošana un ieviešana projektā iesaistīto partneru teritorijās. Paredzēti arī informatīvie semināri skolēniem par drošību pludmalē. Tiks veikta glābšanas koordinācija dažādās, īpaši intensīvi noslogotās, kā arī attālākās pludmalēs, plānota arī glābšanas staciju būvniecība vai remonts.

Jūrmalai un Saulkrastiem ir glābšanas stacijas un glābēji, bet pārējiem pieciem projekta partneriem nav ne glābšanas staciju, ne glābēju.

Jūrmalas pilsētā ir sešas glābšanas stacijas - Bulduros, Majoros, Dubultos, Mellužos, Kauguros (visnoslogotākā no stacijām), Jaunķemeros - un viens mobilais novērošanas tornis. Katra stacija pārklāj pludmali 1,2 kilometru teritorijā. Kopumā Jūrmalā glābēji uzrauga 8,4 kilometrus pludmales, kas nav pietiekami visai 32 kilometrus garajai pludmalei. Projekta ietvaros tiek plānots iepirkt divus mobilus novērošanas torņus un līdz ar to palielināt glābšanas monitoringa pārklājumu līdz 10,8 kilometriem.

Jūrmalas pilsētas dome plāno apmācīt glābējus, uzlabot drošību pludmalē un attīstīt infrastruktūru: iepirkt jaunas motorlaivas, ūdens motociklus, rācijas, kvadraciklus, pludiņus, maskas, glābšanas vestes, kompresoru, niršanas ekipējumu, hidrokostīmus ziemai un vasarai, izvietot pludmalē drošības un informācijas zīmes.

Projekta ietvaros tiks izstrādāta stratēģija glābšanas dienesta attīstībai turpmākiem septiņiem gadiem, lai noteiktu sasniedzamos mērķus un rezultātus un veicinātu labāku sadarbību ar starptautisko glābēju asociāciju.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!