Kā informēja Jūrmalas pašvaldībā, Jūrmalas pilsētas dome iebraukšanas maksas paaugstināšanu līdz diviem latiem atzinusi par pamatotu, tādēļ nolēmusi šos noteikumus publicēt, lai tie varētu stāties likumīgā spēkā no nākamā gada 1.janvāra.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) joprojām nav mainījis savu viedokli un uzskata, ka Jūrmalas domei nav tiesiska pamata paaugstināt iebraukšanas maksu Jūrmalā līdz diviem latiem.
Ja Jūrmalas dome publicēs minētos grozījumus, ministrs izmantos savas tiesības šo normatīvu aktu ar savu rīkojumu atcelt, iepriekš biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja ministra preses sekretāre Dace Kārkliņa.
"RAPLM norāde vēstulē, ka Ministru kabineta "Noteikumi par īpaša režīma zonu Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā" ar 2010.gada 1.jūliju tiks atzīti par spēkā neesošiem, liecina par to, ka līdz noteiktajam datumam ir pamatota jau noteikto ierobežojumu pastāvēšana, tāpat arī noteikto atvieglojumu pastāvēšana, ko šī gada vasarā RAPLM akceptēja. Tādējādi RAPLM sniegtajos atzinumos vērojama nekonsekvence - nodevas apmēru pašvaldība drīkst samazināt, bet palielināt - nē," pašvaldības nostāju skaidroja Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics ("Jūrmala - mūsu mājas").
"Jūrmalas pilsēta, pateicoties 32 kilometru garajai balto smilšu pludmalei un priežu mežiem, vēsturiski ir izveidojusies par vietu, kurā visas valsts iedzīvotāji un arī ārzemju viesi tradicionāli dodas atpūsties. Lai viesiem nodrošinātu augsta līmeņa atpūtu, jānodrošina arī paaugstināts komforts. Jau tagad daudzu cilvēku apziņā Jūrmala vasarās kļūst par valsts kultūras, izklaides, sporta un atpūtas norišu galvaspilsētu," skaidro Munkevics.
Jūrmalas dome informē, ka tūrismam labvēlīgas vides radīšanā pašvaldība 2008.gadā izlietoja 1 078 7454 latus, ceļu infrastruktūras izveidošanā un uzturēšanā - 4 011 800 latus, kārtības uzturēšanai pilsētā - 1 760 823 latus, glābšanas dienesta nodrošinājumam - 204 667 latus, sabiedriskās kārtības nodrošināšanai - 1 103 065 latus, dabas parka "Ragakāpa" apsaimniekošanai - 180 735 latus.
Savukārt Rīgas jūras līča krasta kāpu apsaimniekošana ir viens no pilsētvides un ainavas aizsardzības pasākumiem, kam 2008.gadā izlietoti 440 320 lati, lai gan pludmale ir valsts īpašums, kuru tā pati neapsaimnieko. Savukārt nodeva 2008.gadā iekasēta 1 696 097 lati, līdz ar to var secināt, ka Jūrmalas pilsētas iedzīvotāji ar saviem nodokļiem nodrošina tūristiem paaugstināta komforta līmeni pilsētā un labvēlīgāku vidi, norāda Munkevics.
Jūrmalas dome RAPLM saskaņošanai nosūtīja 29.oktobrī pieņemtos grozījumus saistošajos noteikumos "Par transporta iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā", kas paredz iebraukšanas maksu kūrortpilsētā paaugstināt līdz diviem latiem.
Tomēr RAPLM lūdza Jūrmalas domi pamatot šādas maksas ieviešanu un reģionālās attīstības un Zalāns solīja neatbalstīt iebraukšanas maksas paaugstināšanu Jūrmalā.
Līdz īpaša režīma teritorijas noteikšanai pašvaldības teritorijas plānojumā Jūrmalas pilsētas pašvaldībai nav tiesiska pamata paaugstināt nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalā. "Nodevas dubultošana, pamatojot to ar nepieciešamību pēc papildus finansējuma pašvaldības ikdienas funkciju nodrošināšanai, ir slikts precedents. Tas veicina nepareizu izpratni sabiedrībā par pieļaujamo pašvaldības rīcību krīzes laikā," norāda Zalāns.
Ministrija aicina Jūrmalas domi atcelt grozījumus saistošajos noteikumos, kas paredz dubultot maksu par iebraukšanu īpašā režīma zonā, un pašvaldības nodevu pārskatīt pēc īpaša režīma teritorijas noteikšanas pašvaldības teritorijas plānojumā.
Iespējamā iebraukšanas maksas paaugstināšana Jūrmalā varētu samazināt vietējo tūristu skaitu kūrortpilsētā un pilsētas ieņēmumus no vietējā tūrisma, atzīst biznesa informācijas portāla "Nozare.lv" aptaujātie tūrisma nozares eksperti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
