Viņaprāt, attīstības plāna grozījumos pārkāpts arī vienlīdzīguma princips, piešķirot īpašu statusu starptautiskajam slēpošanas trases projektam "Kāpa". Jūrmalas domes sniegtais pamatojums JAB par šādu privilēģiju piešķiršanu esot apšaubāms gan no ekonomiskā, gan ekoloģiskā, gan infrastruktūras attīstības, gan arī no vides aizsardzības viedokļa.
"Turklāt ar šādu noteikumu pieņemšanu tiktu radīts precedents, līdz ar to domei būtu jāpiešķir tādas pašas tiesības jebkuram projektam," teica JAB pārstāvis.
Kā jau rakstīts, JAB plāno Satversmes tiesā apstrīdēt 12.jūlijā Jūrmalas domes pieņemtos pilsētas attīstības plāna grozījumus. Iespējams, varētu tikt iesaistīta arī Valsts kontrole un prokuratūra, lai izvērtētu ne tikai pieņemtos grozījumus, bet arī domes rīcību lēmumos par būvatļaujām un zonējuma maiņu.
Mainot zonējumu un atļaujot būvēt mazstāvu daudzdzīvokļu ēkas savrupmāju rajonā, ticis pārkāpts mājokļa neaizskaramības princips. Tāpat pārkāpti Satversmes 115.pantā minētās principi, norāda JAB.
Lai arī iedzīvotāju tiesības ir pārkāptas, un tieši viņi cietīs no pieņemtajiem lēmumiem, Grūbe neprognozē augstu iedzīvotāju aktivitāti, vēršoties tiesā. "Iedzīvotāji bieži nezina savas tiesības, ne arī to, ka ir likumīga iespēja cīnīties pret viņiem nelabvēlīgiem lēmumiem. Turklāt bieži vien cilvēki nevēršas tiesā, baidoties no sankcijām," uzsvēra Grūbe.
JAB plāno cīnīties par katru atsevišķo strīdīgo adresi, kurā Jūrmalas dome mainījusi zonējumu no dabas pamatnes uz apbūvējamu teritoriju. Tiesā prasību varētu iesniegt ne ātrāk kā rudenī gadījumā, ja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija attīstības plāna grozījumus akceptētu, atzina Grūbe.
Patlaban tiesā jau esot pieņemts izskatīšanai viens Jūrmalas iedzīvotājas iesniegums, kurā apstrīdēti Jūrmalas domes pieņemtie grozījumi.
Jau rakstīts, ka 10.jūlijā atkārtotā balsojumā Jūrmalas dome pieņēma pilsētas attīstības plāna grozījumus, plāna grozījumu grafisko daļu, kā arī teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus.
Jūrmalas attīstības plāna grozījumos atbalstītas izmaiņas 306,4 hektāros pilsētas teritorijas, veikti grozījumi 78 hektāros dabas pamatņu teritoriju. Grozījumi uz dabas pamatni veikti 107,96 hektāros pilsētas teritorijas. Veikta zonējuma maiņa 46,79 hektāros mežu teritorijas, 58,23 hektāros teritoriju Lielupes krastā un 14,71 hektārā krasta kāpu aizsargjoslā.
Mainīts arī zonējums deviņās adresēs, pret kurām iebilda JAB. Tās ir teritorijas Bražciems 0701, Slokas iela 100, Vaivari 1310, Kauguru iela 3, Avoti 52f, Mežotnes iela 4, Vikingu iela 12, 14/16, Lielupe 5901, Z.Meierovica prospekts 43 un Ērgļu iela 2a, Asaru prospekts 21 un 23/25.