Augusta beigās vai septembra sākumā, kad no kokiem sāk birt lapas, skandināvi bauda raudzēto Baltijas siļķi. Zviedrijā pat ir noteikts datums, kad ik gadu tradicionāli tiek atklāta fermentēto siļķu ēšana – augusta trešajā ceturtdienā. Siļķi var raudzēt mājas apstākļos vai iegādāties jau gatavu produktu, un Zviedrijā tas ir pieejams katrā kārtīgā pārtikas veikalā.

Ēdiena rašanās vēsture

Baltijas jūras siļķei (jūras ziemeļu daļā) ir īpaša garša, kas atšķiras no citām siļķēm, kas zvejotas jūras dienvidu daļā vai Atlantijas okeānā. Tās īpatnējo garšu nosaka ļoti zemais sāls daudzums Baltijas jūras ziemeļu daļā. Siļķi nozvejo pavasarī, kad tā ir gatava nārstot. Zivis tiek fermentētas vairākus mēnešus. Šī konservēšanas metode Skandināvijas zemēs radās senos laikos, kad ēdiena sālīšana bija dārgs prieks sāls augstās cenas dēļ. Siļķes raudzēšanai pietika ar pavisam nelielu sāls daudzumu, kas pasargāja to no sapūšanas.

Atver, ēd un baudi!

Iegādājoties fermentēto siļķi (Surströmming), kārba neatvērta jāuzglabā saldētavā, bet 48 stundas pirms plānotās ēšanas kārba jāizņem un jānoliek istabas temperatūrā (neatvērtā veidā).

Kad pienākusi noteiktā diena, kārbu novieto uz galda. Sameklē konservu kārbu attaisāmo un dvieli vai drāniņu. Novieto attaisāmo vajadzīgajā pozīcijā un pārklāj ar dvieli. Tagad spiež attaisāmo cauri konservu kārbas vākam, kamēr sadzirdams un sajūtams, ka spiediens kārbā mazinās.

Kad tu darīsi to pirmo reizi, iespējams, ka aromāts tev neliksies kārdinošs, taču atceries, ka nepieciešams dziļi ieelpot un gandrīz tai pašā acumirklī vairs nebūs jūtama nekāda nepatika pret dīvaino aromātu no kārbas.

Visiem cilvēki, kuri gatavojas piedalīties mielastā, noteikti ir jāsēž kārbas tuvumā, kad tā tiek atvērta, un viņiem cik drīz vien iespējams ir jāieelpo aromāts tūlīt pēc kārbas atvēršanas. Atrodoties vairāk kā 6 metru attālumā no kārbas, nebūs iespējams ieelpot pirmo aromātu vajadzīgajā koncentrācijā, lai tas liktos pieņemams. Šis ir surstrēminga baudīšanas triks - pēc iespējas ātrāk ir jāapdullina ožas sajūtas, un tad var ķerties pie ēšanas!

Piedevas

Fermentēto siļķi ēd aukstu. To vienkārši izņem no kārbas un novieto uz šķīvja kopā ar jaunajiem vārītajiem kartupeļiem un sīpola šķēlēm.

Porcija sastāv no vienas zivs, viena kartupeļa un divām šķēlēm sīpola.

Mēdz piekost klāt arī sviestmaizi, bet tad tai ir jābūt ļoti cietai, plānai maizes šķēlei (līdzīga lavašam), kas apziesta vienīgi ar īstu sviestu.

Dzērieni

Pie raudzētās siļķes parasti dzer tikai divu veidu dzērienus, kuriem noteikti jābūt: alum un akvavitam. Akvavitu var aizstāt ar vodku, taču tā ir vienīgā pieļaujamā alternatīva. Pie vienas porcijas zivs nepieciešama viena porcija akvavita (60 ml) un viena glāze alus (330 ml).

Bērniem un atturībniekiem šos dzērienus aizstāj ar govs pienu. Īsti fermentētās siļķes cienītāji pienu dzer alus vietā, taču nekad neatsakās no akvavita.

Un ko pēc tam?

Pēc tam, kad kārba izēsta (parasti vienai personai ir trīs līdz sešas zivis), būs jūtamas ļoti stipras slāpes. Tās tiek dzesētas ar alu, ļoti lielos daudzumos. Jārēķinās, ka būs nepieciešami vismaz 250 ml ik stundu līdz gulētiešanai. Var ierēķināt arī 0,5 l vai 1 l, jo nebūs nekādas starpības - tajā dienā slāpes nebūs iespējams mazināt.

Un nākamajā dienā?

Piedod, tur mēs neko vairs nevaram palīdzēt... bet garantējam, ka iepriekšējā diena būs bijusi tā vērta!

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!