pēkšņi sajutos es ļoti piekusis un

mata galā man bij' setiņpadsmit mazas

dzīvības no iepriekšējās

spēles, kuru nepabeidzu,

man no tevis vajadzēja tikai vienu atzīšanos,

atsacīšanos un glāstu, vispār

tādas sarunas par nāvi alžīrijas himalajos

rīta stundā likās liekas, likās, it kā tavos vārdos

iezagusies rasas lāse, spoži sagaismota saulē,

it kā diafragmas defekts, elpa tava man pie krūtīm,

likās, atkal projām jāiet, pēkšņi sajutos es ļoti

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit