"Nāc," Vakarblāzma aicināja Dienvidvēju, " es tev pastāstīšu, kāpēc pie debesīm ir tik daudz zvaigžņu."

"Vai tad ir izskaidrojums, kādēļ tā ir?" brīnījās Dienvidvējš.

"Tajā naktī, kad no dienvidiem atgriežas gulbji, ir vērts palikt nomodā un iziet pastaigā pa Piena Ceļu. Vai zini, ko dara zvaigznes, kad tu ej pa šo ceļu?" jautāja Vakarblāzma.

"Nē!" Dienvidvējš jutās apmulsis.

"Es zinu, šonakt atlidos gulbji, tāpēc aiziesim pastaigāties pa Piena Ceļu!" viņa aicināja Dienvidvēju.

"Iesim!" viņš piekrita.

Viņi sadevās rokās un pacēlās līdz Piena Ceļam. Zem pēdām sajuta pulsējošas zvaigžņu plaukstas.

"Es nekā nedzirdu," ierunājās Dienvidvējš.

"Tu … esi domās citur, nevis šeit," Vakarblāzma pagriezās pret Dienvidvēju, strauji piekļāvās un noskūpstīja viņu. Sajutis siltas lūpas un viņas augumu, viņš pēkšņi saklausīja neparastus čukstus … nē, mūzikas skaņas, melodiju…Varbūt tās bija sarunas? Kas tas bija? Viņš juta sevī ieplūstam neparastu siltumu, un viņu pārņēma izjūtas, kādas agrāk nebija pazinis. Viņš kļāva sev ciešāk Vakarblāzmu un skūpstīja…glāstīja…

"Es mīlu tevi!" viņš neparasti maigi izdvesa.

"ES MĪLU TEVI!" atbalsojās līdzās, un abus mīlētājus apņēma ļoti spožs uzliesmojums.

Bija piedzimusi jauna zvaigzne.

"Paldies tev par mani!" zvaigzne teica.

"Tu esi mana!" Dienvidvējš čukstēja Vakarblāzmai.

"Jūs esat mani, un es esmu jūsu, " atteica zvaigzne," jo jūsu mīlestība mani radīja, tāpat radušās arī pārējās zvaigznes."

Dienvidvējš nebeidza skūpstīt Vakarblāzmu un arvien klausījās melodijās, kuras apliecināja to, ko daudzi viens otram bija teikuši un joprojām saka…
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit