close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā rīta rasas veldzēts zāles stiebrs
Uz tikko pamodušās zemes
Jūtos es – tik tīrs un liegs,
Pār mani plešas zila, skaidra debess.

Kā priekšpusdienas kvēlojošā saule
Pirms dienas gājuma zenīta
Jūtos es – tik ideju pilns;
Rit mana dzīve, godkārības dzīta.

Kā pusdienlaika īsā ēna,
Slēpjoties no tiešiem saules stariem,
Jūtos es – pusdiena nostaigāta,
No augšas noskatos uz sīko ļaužu bariem.

Kā vakarpuses izstiepusies ēna
Vēl nopakaļus velkas mūžs.
Tā aiziet dzīve bezjēdzīga, lēna –
Ikviens par aizaidu tārpiem beigu beigās kļūs.
Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form